*Padomes Direktīva 2006/112/EK (2006. gada 28 novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu

Tweet

 

FREE EXCERPT

I

(Tiesību akti, kuru publicēsana ir obligāta)

PADOMES DIREKTĪVA 2006/112/EK

(2006. gada 28 novembris)

par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināsanas līgumu un jo īpasi tā93. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekslikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu ,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejasatzinumu ,

tā kā:

(1) Padomes Direktīva 77/388/EEK (1977. gada 17. maijs) parto, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījumanodokļiem - Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma:vienota aprēķinu bāze (1), ir vairākkārt būtiski grozīta. Tā kātajā ir jāizdara turpmāki grozījumi, skaidrības un lietderībaslabad būtu lietderīgi minēto direktīvu pārstrādāt.

(2) Pārstrādātajā versijā būtu jāiekļauj visi joprojām piemērojamie noteikumi, kas paredzēti Padomes Direktīvā 67/227/EEK (1967. gada 11. aprīlis) par dalībvalstu tiesību aktu parapgrozījuma nodokļiem saskaņosanu (2) . Tādēļ minētādirektīva būtu jāatceļ.

(3) Lai nodrosinātu, ka noteikumi ir izklāstīti skaidri, racionāliun atbilstīgi labāka likumdosanas procesa principam, irlietderīgi pārstrādāt direktīvas struktūru un formulējumus,lai gan tas principā neradīs vajadzību veikt būtiskas maiņaspastāvosajos tiesību aktos. Taču pārstrādāsana ir neizbēgamisaistīta ar nedaudziem būtiskiem grozījumiem, kurus tomērvajadzētu izdarīt. Ja sādi grozījumi ir veikti, tie ir precīziatspoguļoti noteikumos par sīs direktīvas transponēsanu unstāsanos spēkā.

(4) Lai sasniegtu mērķi - izveidot ieksējo tirgu - ieprieksjāpieņem prieksnoteikums, ka apgrozījuma nodokļa tiesību

aktu piemērosana dalībvalstīs nerada konkurences apstākļuizkropļojumus un nekavē preču un pakalpojumu brīvuapriti. Tādēļ vajadzīgs tā saskaņot tiesību aktus parapgrozījuma nodokļiem, izmantojot pievienotās vērtībasnodokļa (PVN) sistēmu, lai pēc iespējas likvidētu faktorus,kas varētu radīt konkurences apstākļu izkropļojumus kāvalstu, tā Kopienas mērogā.

(5) PVN sistēma ir visvienkārsākā un neitrālākā, ja nodokliuzliek cik iespējams vispārīgi, aptverot gan visas razosanasun izplatīsanas stadijas, gan pakalpojumu sniegsanu. Tādēļieksējā tirgus un dalībvalstu interesēs ir pieņemt kopējusistēmu, kas attiecas arī uz mazumtirdzniecību.

(6) Minētais process jāveic pakāpeniski, jo apgrozījumanodokļu saskaņosana maina nodokļu struktūru dalībvalstīsun vērā ņemami ietekmē budzeta, ekonomikas un sociālojomu.

(7) Pat ja kopējā PVN sistēma pilnīgi nesaskaņo likmes unatbrīvojumus, tās mērķim vajadzētu būt konkurencesizlīdzināsanai, jo katras dalībvalsts teritorijā līdzīgāmprecēm un pakalpojumiem piemēro vienādu nodokli,neatkarīgi no razosanas un izplatīsanas ķēdes garuma.

(8) Saskaņā ar Padomes Lēmumu 2000/597/EK, Euratom(2000. gada 29. septembris) par Kopienu pasu resursusistēmu (3), Eiropas Kopienu budzetu neatkarīgi no citiemieņēmumiem pilnībā finansē no Kopienu pasu resursiem.Sie resursi ietver resursus, kas rodas, iekasējot PVN un koiegūst, piemērojot kopēju nodokļa likmi tādai aprēķinubāzei, kas noteikta vienādā veidā un atbilstīgi Kopienastiesību aktiem.

(9) Ir būtiski svarīgi paredzēt pārejas periodu, lai ļautupakāpeniski pielāgot dalībvalstu tiesību aktus noteiktāsjomās.

(1) OV L 145, 13.6.1977., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar

Direktīvu 2006/98/EK (OV L 221, 12.8.2006, 9. lpp.).(2) OV 71, 14.4.1967., 1301. lpp. 69/463/EEK (OV L 320, 20.12.1969.,34. lpp.). (3) OV L 253, 7.10.2000., 42. lpp.

(10) Minētajā pārejas periodā darījumiem Kopienas ieksienē, koveic nodokļa maksātāji, kuri nav atbrīvoti no nodokļa, būtujāuzliek nodoklis galamērķa dalībvalstī, piemērojot sīsdalībvalsts likmes un nosacījumus.

(11) Ir arī lietderīgi, ka sajā pārejas periodā konkrētas vērtībasiegādēm Kopienas ieksienē, ko veic nodokļa maksātāji vaijuridiskas personas, kuras nav nodokļa maksātājas, konkrētitālpārdosanas veidi Kopienas ieksienē un jaunu transportlīdzekļu piegāde personām vai no nodokļa atbrīvotāmstruktūrām, vai struktūrām, kas nav nodokļa maksātājas, arībūtu jāuzliek nodoklis galamērķa dalībvalstī, piemērojot sīsdalībvalsts likmes un nosacījumus, ciktāl sādi darījumi,nepastāvot īpasiem noteikumiem, varētu radītu ievērojamuskonkurences izkropļojumus starp dalībvalstīm.

(12) Ar konkrētu teritoriju ģeogrāfisko, ekonomisko un sociālostāvokli saistītu iemeslu dēļ uz tām nebūtu jāattiecina sīdirektīva.

(13) Lai pastiprinātu nodokļa nediskriminējoso būtību, termins"nodokļa maksātājs" būtu jādefinē tā, lai dalībvalstis tovarētu attiecināt uz personām, kas laiku pa laikam veicdarījumus.

(14) Termins "darījums, par kuru uzliek nodokli" var radītgrūtības, jo īpasi attiecībā uz darījumiem, ko uzskata partādiem. Tādēļ ir nepieciesams precizēt sos jēdzienus.

(15) Lai veicinātu apriti Kopienā kustama materiāla īpasumaapstrādes jomā, ir lietderīgi paredzēt noteikumus parnodokļa uzliksanu siem darījumiem gadījumos, ja tos veicpakalpojumu saņēmējam, kas PVN nolūkā ir identificētsdalībvalstī, kas nav darījuma faktiskās veiksanas dalībvalsts.

(16) Transportēsana kādas dalībvalsts teritorijā būtu jāuzskatapar preču transportēsanu Kopienas ieksienē, ja tā ir tiesisaistīta ar transportēsanu starp dalībvalstīm, lai vienkārsotune tikai principus un rezīmu attiecībā uz nodokļa uzliksanusiem iekszemes transportēsanas pakalpojumiem, bet arīnoteikumus, ko piemēro papildpakalpojumiem un pakalpojumiem, ko sniedz starpnieki, kuri iesaistīti so dazādopakalpojumu sniegsanā.

(17) Nosakot to darījumu vietu, par kuriem uzliek nodokli, starpdalībvalstīm var rasties kompetences kolīzijas, jo īpasiattiecībā uz preču piegādi ar montāzu un attiecībā uzpakalpojumu sniegsanu. Kaut arī par pakalpojumu sniegsanas vietu principā būtu jānosaka vieta, kur ir pakalpojumusniedzēja saimnieciskās darbības pastāvīgā vieta, tomērbūtu lietderīgi noteikt so vietu pakalpojumu saņēmējadalībvalstī, jo īpasi attiecībā uz daziem pakalpojumiem, kocits citam sniedz nodokļa maksātāji, un ja izmaksas iriekļautas preču cenā.

(18) Ir jāprecizē nodokļa uzliksanas vietas definīcija konkrētiemdarījumiem, ko veic uz kuģiem, gaisa kuģos vai vilcienos,veicot pasazieru pārvadājumus Kopienas ieksienē.

(19) PVN nolūkā elektroenerģiju un gāzi uzskata par precēm.Tomēr ir īpasi grūti noteikt piegādes vietu. Lai izvairītos notā, ka nodokli piemēro divreiz vai nepiemēro nemaz, un laisasniegtu īstu ieksējo tirgu, par gāzes piegādes vietu,izmantojot dabasgāzes piegādes sistēmu, vai par elektroenerģijas piegādes vietu, pirms preces nonāk galapatēriņastadijā, tādēļ būtu jānosaka tā vieta, kur ir pircējasaimnieciskās darbības pastāvīgā vieta. Gāzes un elektroenerģijas piegādei pēdējā stadijā, proti, no tirgotājiem unpiegādātājiem galapatērētājam, būtu jāuzliek nodoklis tajāvietā, kur pircējs preces faktiski lieto un patērē.

(20) Kustama materiāla īpasuma iznomāsanas/izīrēsanas gadī-jumā, piemērojot vispārējo noteikumu, saskaņā ar kurunodokli par pakalpojumu sniegsanu uzliek dalībvalstī, kurāpakalpojumu sniedzējs veic uzņēmējdarbību, var rastiesbūtiski konkurences izkropļojumi, ja iznomātājs/izīrētājs unnomnieks/īrnieks veic uzņēmējdarbību dazādās dalībvalstīsun ja sajās valstīs ir atsķirīgas nodokļa likmes. Tāpēc būtujānosaka, ka pakalpojuma sniegsanas vieta ir vieta, kur irpakalpojumu saņēmēja saimnieciskās darbības pastāvīgāvieta vai kur viņam ir pastāvīga iestāde, kurai sniedzpakalpojumu, vai - ja tādas nav - vieta, kur ir viņa pastāvīgāadrese vai parastā dzīvesvieta.

(21) Tomēr attiecībā uz transportlīdzekļu iznomāsanu/izīrēsanuir lietderīgi kontroles nolūkos stingri piemērot vispārīgonoteikumu, un tādējādi par pakalpojumu sniegsanas vietuuzskatīt vietu, kur pakalpojumu sniedzējs veic uzņēmējdarbību.

(22) Visiem telekomunikāciju pakalpojumiem, ko patērētājiizmanto Kopienā, būtu jāuzliek nodoklis, lai novērstukonkurences izkropļojumus sajā jomā. Tādēļ telekomunikāciju pakalpojumiem, kurus sniedz nodokļa maksātājiem,kas veic uzņēmējdarbību Kopienā, vai pakalpojumusaņēmējiem, kas veic uzņēmējdarbību tresās valstīs, principā nodoklis būtu jāuzliek vietā, kur pakalpojumusaņēmējs veic uzņēmējdarbību. Lai nodrosinātu to, kauzliek vienādu nodokli telekomunikāciju pakalpojumiem,ko nodokļa maksātāji, kuri veic uzņēmējdarbību tresāsteritorijās vai tresās valstīs, sniedz nodokļa maksātājiem,kuri veic uzņēmējdarbību Kopienā, un ko faktiski lieto unizmanto Kopienā, dalībvalstīm tomēr būtu jānodrosina to,ka piegādes vieta ir Kopienā.

(23) Lai novērstu konkurences izkropļojumus, arī par radio untelevīzijas apraides pakalpojumiem un elektroniski sniegtiem pakalpojumiem, ko no tresām teritorijām vai tresāmvalstīm sniedz personām, kuras veic uzņēmējdarbībuKopienā, vai no Kopienas sniedz personām, kuras veicuzņēmējdarbību tresās teritorijās vai tresās valstīs, nodoklisbūtu jāuzliek vietā, kur pakalpojumu saņēmējs veicuzņēmējdarbību.

(24) Būtu jāsaskaņo jēdzieni "nodokļa iekasējamības gadījums"un "nodokļa iekasējamība", lai kopējā PVN sistēma un tāsturpmākie grozījumi stātos spēkā vienlaikus visās dalībvalstīs.

(25) Jāsaskaņo summas, kurai uzliek nodokli, noteiksana, laiPVN piemērosana darījumiem, par kuriem uzliek nodokli,radītu līdzvērtīgas sekas visās dalībvalstīs.

(26) Lai novērstu nodokļa zudumus, ko rada saistītu personuizmantojums, lai saņemtu nodokļa atvieglojumus, konkrē-tos apstākļos dalībvalstīm būtu jāvar iejaukties, tādukategoriju piegādātājiem un saņēmējiem, kam uzskata parvajadzīgu, nosakot summas, kurām uzliek nodokli parpiegādātām precēm un pakalpojumiem, kā arī par prečuiegādēm Kopienas ieksienē.

(27) Lai apkarotu nodokļu nemaksāsanu vai izvairīsanos nonodokļu maksāsanas, attiecībā uz darījumiem, kas saistīti arpakalpojumu saņēmēja piegādāta ieguldījumu zeltaapstrādi, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai summā, kuraiuzliek nodokli, iekļaut sā ieguldījumu zelta vērtību, jaapstrādes iznākumā zelts zaudē ieguldījumu zelta statusu.Būtu lietderīgi dot dalībvalstīm noteiktu elastīguma iespējuso pasākumu piemērosanā.

(28) Lai izvairītos no traucējumiem, līdz ar fiskālās kontrolesatcelsanu pie robezām ir...