Noteikumi par ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas kārtību

Ministru kabineta noteikumi Nr.918

Rīgā 2009.gada 11.augustā (prot. Nr.52 50.§)

Noteikumi par ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas kārtību Izdoti saskaņā ar Zvejniecības likuma 7.panta piekto un astoto daļu, 13.panta otrās daļas 1.punktu un 25.panta otro daļu

 

I. Vispārīgais jautājums 1. Noteikumi nosaka:

1.1. publisko ūdenstilpju (ezeru, upju un ūdenskrātuvju), kā arī to upju nomas kārtību, kurās zvejas tiesības pieder vienīgi valstij (turpmāk - ūdenstilpes);

1.2. rūpnieciskās zvejas tiesību nomas un zvejas tiesību izmantošanas un izsoles kārtību iekšējos ūdeņos un Latvijas Republikas teritoriālajos un ekonomiskās zonas ūdeņos Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī (turpmāk - Baltijas jūra un Rīgas jūras līcis), kā arī citos Eiropas Savienības dalībvalstu ūdeņos un starptautiskajos ūdeņos, kuros Latvijas Republikai ir iedalīta nozvejas kvota, vai trešo valstu ūdeņos, ar kurām Eiropas Kopienai ir noslēgti nolīgumi zivsaim­niecības jomā;

1.3. rūpnieciskās zvejas tiesību nomas parauglīgumu (1.pielikums);

1.4. maksu par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanu (2.pielikums) un tai piemērojamos atvieglojumus.

II. Ūdenstilpes un rūpnieciskās zvejas tiesību nomas galvenie principi 2. Ūdenstilpi iznomā šādiem ūdenstilpes izmantošanas veidiem:

2.1. rūpnieciskajai (komerciālajai, paš­patēriņa) zvejai;

2.2. amatierzvejai - makšķerēšanai (turpmāk - makšķerēšana);

2.3. akvakultūras dzīvnieku audzēšanai;

2.4. kultūrvēsturisko un dabas objektu aizsardzībai;

2.5. dzeramā ūdens apgādei un ūdens ņemšanai īpašām vajadzībām;

2.6. zinātniskās pētniecības darbiem;

2.7. rekreācijai (atpūtas uz ūdeņiem un peldvietu organizēšanai);

2.8. ūdenssportam;

2.9. ūdensceļu izmantošanai;

2.10. sapropeļa un minerālo resursu ieguvei;

2.11. hidrotehnisko būvju celtniecībai, ekspluatācijai un ūdensspēka izmantošanai.

3. Ja ūdenstilpes nomā ir paredzēta rūpnieciskā zveja, papildus ūdenstilpes nomas līgumam noslēdz atsevišķu rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumu.

4. Baltijas jūras un Rīgas jūras līča ūdeņus neiznomā, bet zvejas vietas Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastē (turpmāk - jūras piekraste), ja nepieciešams, nosaka rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumā.

5. Iznomātās ūdenstilpes izmantošanas tiesību un rūpnieciskās zvejas tiesību tālāka iznomāšana vai nodošana izmantošanai trešajām personām ir aizliegta.

6. Ūdenstilpes nomas līguma sastāvdaļa ir ūdenstilpes ekspluatācijas noteikumi.

7. Ja iznomā publisku ūdenstilpi, saskaņā ar šo noteikumu VI nodaļu saglabājama brīva pieeja pie šīs ūdenstilpes.

8. Ja slēdz jaunu nomas līgumu vai pagarina ūdenstilpes nomas līguma vai rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līguma termiņu, priekšroka dodama iepriek­šējam ūdenstilpes vai rūpnieciskās zvejas tiesību nomniekam, kas nomas līguma darbības laikā ir pildījis visus līguma nosacījumus.

III. Ūdenstilpes iznomātājs un nomas objekts 9. Ūdenstilpi šo noteikumu 2.punktā minētajiem izmantošanas veidiem, pildot deleģētās valsts (izpildvaras) funkcijas, iznomā pašvaldība. Ūdenstilpi, kas atrodas vairāku pašvaldību administratīvajās teritorijās vai robežojas ar tām, iznomā saskaņā ar attiecīgo pašvaldību vienošanos.

10. Nav pieļaujams ūdenstilpi iznomāt vienlaikus vairākiem izmantošanas veidiem, ja tie ūdenstilpes ekspluatācijas noteikumos ir p...

If you are already a vLex customer, Access Here