Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī , 31 de Diciembre 2008
Enlazar como:
http://lv.vlex.com/vid/vielu-mais-anu-mar-direkt-vas-50461152
Id. vLex: VLEX-50461152
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1272/2008 (2008. gada 16. decembris) par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (1)
I(Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēsana ir obligāta)REGULASEIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 1272/2008(2008. gada 16. decembris)par vielu un maisījumu klasificēsanu, marķēsanu un iepakosanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/ 548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006(Dokuments attiecas uz EEZ)EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināsanas līgumu un jo īpasi tā95. pantu,ņemot vērā Komisijas priekslikumu,ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1), saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (2), tā kā:(1) Sai regulai būtu jānodrosina augsta līmeņa cilvēku veselības un vides aizsardzība, kā arī ķīmisko vielu, maisījumu un dazu konkrētu izstrādājumu brīva aprite, vienlaikus veicinot konkurētspēju un novatorismu.(2) Vielu, maisījumu un sādu izstrādājumu ieksējā tirgus efektīvu darbību var panākt tikai tad, ja tiem piemērojamās prasības dazādās dalībvalstīs būtiski neatsķiras.(3) Tuvinot tiesību aktus par vielu un maisījumu klasificēsanas un marķēsanas kritērijiem, būtu jānodrosina augsts cilvēku veselības un vides aizsardzības līmenis ar mērķi panākt ilgtspējīgu attīstību.(4) Vielu un maisījumu tirdzniecība attiecas ne tikai uz ieksējo tirgu, bet arī uz pasaules tirgu. Tādēļ uzņēmumi varētu gūt labumu, ko sniedz noteikumu par klasificēsanu un marķēsanu globāla harmonizācija un savstarpēja konsekvence starp noteikumiem par klasificēsanu un marķēsanu piegādei un lietosanai, no vienas puses, un transportēsanas noteikumiem, no otras puses.(5) Ar mērķi veicināt vispasaules tirdzniecību, vienlaikus aizsargājot cilvēku veselību un vidi, Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) struktūra 12 gados ir rūpīgi izstrādā-jusi harmonizētus klasificēsanas un marķēsanas kritērijus, izveidojot ķīmisko vielu klasificēsanas un marķēsanas globāli harmonizēto sistēmu (turpmāk - "GHS").(6) Sī regula atbilst vairākiem paziņojumiem, kuros Kopiena paudusi nodomu sekmēt klasificēsanas un marķēsanas kritēriju globālu harmonizēsanu ne vien ANO līmenī, bet arī iekļaujot starptautiski apstiprinātos GHS kritērijus Kopienas tiesību aktos.(7) Uzņēmumu ieguvumi pieaugs, ja arvien lielāks skaits pasaules valstu iekļaus savos tiesību aktos GHS kritērijus. Kopienai vajadzētu būt sā procesa līderim, lai mudinātu citas valstis sekot un lai rūpniecībai Kopienā nodrosinātu prieksrocības konkurētspējas ziņā.(8) Tādēļ ir būtiski Kopienā harmonizēt vielu, maisījumu un dazu konkrētu izstrādājumu klasificēsanas un marķēsanas noteikumus un kritērijus, ņemot vērā GHS klasificēsanas kritērijus un marķēsanas noteikumus, kā arī balstoties uz 40 gadus ilgo pieredzi, kas gūta, īstenojot spēkā esosos Kopienas tiesību aktus ķīmisko vielu jomā, un saglabājot(1) OJ C 204, 9.8.2008., 47. lpp.(2) Eiropas Parlamenta 2008. gada 3. septembra Atzinums (OficiālajāVēstnesī vēl nav publicēts).L 353/2 LV Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 31.12.2008.aizsardzības līmeni, kas sasniegts ar klasificēsanas un marķēsanas harmonizēsanas sistēmu, Kopienas bīstamības klasēm, kas vēl nav iekļautas GHS, kā arī esosajiem marķēsanas un iepakosanas noteikumiem.(9) Sai regulai nebūtu jāskar Kopienas konkurences noteikumu pilnīga piemērosana.(10) Sīs regulas mērķim vajadzētu būt noteikt, pēc kādām vielu un maisījumu īpasībām tie būtu jāklasificē kā bīstami, lai pareizi noteiktu vielu un maisījumu bīstamību un informētu par to. Sajās īpasībās būtu jāietver fizikālā bīstamība, kā arī bīstamība cilvēku veselībai un videi, tostarp bīstamība ozona slānim.(11) Sī regula būtu jāpiemēro visām vielām un maisījumiem, kas tiek piegādāti Kopienā, izņemot gadījumus, ja citi Kopienas tiesību akti nosaka konkrētākus noteikumus par klasificēsanu un marķēsanu, piemēram, Padomes Direktīvā 76/768/ EEK (1976. gada 27. jūlijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināsanu attiecībā uz kosmētikas līdzekļiem (1), Padomes Direktīvā 82/471/EEK (1982. gada 30. jūnijs) par daziem produktiem, ko izmanto dzīvnieku barībā (2), Padomes Direktīvā 88/388/EEK (1988. gada 22. jūnijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināsanu attiecībā uz aromatizētājiem, ko izmanto pārtikā un izejmateriālos to razosanai (3), Padomes Direktīvā 89/107/EEK (1988. gada 21. decembris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināsanu attiecībā uz pārtikas piedevām, ko atļauts izmantot cilvēku uzturā (4), Padomes Direktīvā 90/385/EEK (1990. gada 20. jūnijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināsanu attiecībā uz aktīvām implantējamām medicīnas ierīcēm (5), Padomes Direktīvā 93/42/EEK (1993. gada 14. jūnijs) par medicīnas ierī-cēm (6), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 98/79/ EK (1998. gada 27. oktobris) par medicīnas ierīcēm, ko lieto in vitro diagnostikā (7
Si ya es cliente de vLex, Acceda Aquí