Spriedums de Latvijas Republikas Satversmes tiesa Nr. 2005-12-0103 de 16 de Noviembre de 2005

Spriedums

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2005. gada 16. decembrī

lietā Nr. 2005-12-0103

Latvijas Republikas Satversmes tiesa šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētājs Romāns Apsītis, tiesneši Ilma Čepāne, Aija Branta, Juris Jelāgins, Gunārs Kūtris un Andrejs Lepse,

ar tiesas sēdes sekretāru Arni Žuganu,

piedaloties konstitucionālās sūdzības iesniedzējam Jurim Jaunzemam un konstitucionālās sūdzības iesniedzēju (Jura Jaunzema, Tatjanas Čerkovskas, Olgas Vitkovskas, Ingunas Rumjancevas, Valentīna Leitēna, Ginta Gailīša, Ārijas Ziemeles, Innas Vasiļjevas, Ivetas Prazdnicanes un Klaudijas Abramovas) pārstāvei zvērinātai advokātei Ivetai Stuberovskai,

institūciju, kas izdevušas apstrīdētos aktus, – Saeimas un Ministru kabineta – pārstāvjiem Mihailam Pietkevičam un zvērinātam advokātam Jānim Rozenfeldam,

pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 85. pantu, Satversmes tiesas likuma 16. panta 1. un 3. punktu un 17. panta pirmās daļas 11. punktu un 19.2 pantu,

Rīgā 2005. gada 15. un 16. novembrī atklātā tiesas sēdē izskatīja lietu

“Par Ministru kabineta 2005. gada 11. janvāra noteikumu Nr. 17 “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām”” un 2005. gada 9. jūnija likuma “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām”” atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 105. pantam”.

Konstatējošā daļa

1. 1923. gada 24. maijā Latvijas Republikas Saeima (turpmāk – Saeima) pieņēma likumu “Par nekustamas mantas piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskām vajadzībām”. Grozījumi šajā likumā tika izdarīti 1936. gada 28. maijā un 1937. gada 30. augustā. Ar 1937. gada 30. augusta grozījumiem citastarp tika noteikts, ka likuma nosaukumā vārdi “nekustama manta” aizstājami ar vārdiem “nekustams īpašums”.

1992. gada 15. septembrī Latvijas Republikas Augstākā padome, izdarot atsevišķus grozījumus, atjaunoja 1923. gada 24. maijā pieņemtā likuma “Par nekustamās mantas piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskām vajadzībām” darbību, paredzot, ka atjaunotā likuma nosaukums ir “Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām” (turpmāk – 1992. gada Atsavināšanas likums).

1992. gada 15. septembrī Latvijas Republikas Augstākā padome pieņēma arī lēmumu “Par Latvijas Republikas likuma “Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām” spēkā stāšanās kārtību”. Lēmuma 1. punktā tika noteikts, ka 1992. gada Atsavināšanas likums stāsies spēkā 1992. gada 1. oktobrī.

1996. gada 30. jūlijā Ministru kabinets Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 81. panta kārtībā izdeva noteikumus Nr. 283 “Grozījums Augstākās padomes 1992. gada 15. septembra lēmumā “Par Latvijas Republikas likuma “Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām” spēkā stāšanās kārtību””. Ar šiem noteikumiem tika papildināts lēmuma “Par Latvijas Republikas likuma “Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām” spēkā stāšanās kārtību” 2. punkts.

1996. gada 19. decembrī Saeima pieņēma likumu “Grozījums Augstākās padomes 1992. gada 15. septembra lēmumā “Par Latvijas Republikas likuma “Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām” spēkā stāšanās kārtību””. Ar minētajiem grozījumiem lēmuma “Par Latvijas Republikas likuma “Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām” spēkā stāšanās kārtību” 2. punkts tika papildināts ar otro, trešo un ceturto daļu, kā arī pārejas noteikumā tika atzīts, ka spēku zaudē Satversmes 81. panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi Nr. 283 “Grozījums Augstākās padomes 1992. gada 15. septembra lēmumā “Par Latvijas Republikas likuma “Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām” spēkā stāšanās kārtību””.

2005. gada 11. janvārī Satversmes 81. panta kārtībā Ministru kabinets izdeva noteikumus Nr. 17 “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām”” (turpmāk – Noteikumi Nr. 17). Noteikumi stājās spēkā 2005. gada 14. janvārī.

1.1. Ar Noteikumiem Nr. 17 1992. gada Atsavināšanas likumā tika izdarīti vairāki grozījumi.

4. un 5. pants tika izteikts šādā redakcijā:

“4. pants. Pēc tam, kad stājies spēkā attiecīgais likums par nekustamā īpašuma atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām, valsts vai pašvaldība iegūst īpašumtiesības uz attiecīgo nekustamo īpašumu un ir tiesīga pieprasīt, lai tās tiktu nostiprinātas zemes grāmatā normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā.

5. pants. Institūcija, uz kuras ierosinājuma pamata notiek atsavināšana, pēc attiecīgā likuma spēkā stāšanās piedāvā atsavinātā nekustamā īpašuma bijušajam īpašniekam pēc saviem ieskatiem taisnīgu atlīdzību vai līdzvērtīgu mantu.”

7., 8., 9. un 10. pants tika izteikts šādā redakcijā:

“7....

If you are already a vLex customer, Access Here