Saeimas 2008. gada 9. aprīļa ārkārtas sēdes stenogramma

Saeimas 2008. gada 9. aprīļa ārkārtas sēdes stenogramma  

Stenogramma - Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Labdien, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim Saeimas ārkārtas sēdi.

Šodienas sēdes darba kārtībā ir viens punkts - patstāvīgais priekšlikums: lēmuma projekts "Par jaunu elektroenerģijas staciju būvniecību".

Ņemot vērā to, ka iesniegtais lēmuma projekts ir patstāvīgais priekšlikums, atbilstoši Saeimas kārtības ruļļa 117.panta ceturtajai daļai Prezidijam vispirms ir jāziņo par šo patstāvīgo priekšlikumu.

Un tātad Prezidijs ziņo, ka lēmuma projektu ir iesnieguši 34 Saeimas deputāti - deputāti Zaķis, Štokenbergs, Pabriks, Āboltiņa, Kariņš un citi. Lēmuma projekta nosaukums - "Par jaunu elektroenerģijas staciju būvniecību". Ir jautājums: vai deputātiem ir iebildumi pret šā patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā un pret šā lēmuma projekta izskatīšanu? (No zāles dep. K.Leiškalns: "Baigi jau gribētos!") Deputāti neiebilst… Nē, nav nevienam iebildumu.

Tātad sākam lēmuma projekta izskatīšanu.

Iesniedzēju vārdā - deputāts Dzintars Zaķis. Lūdzu!

Dz.Zaķis (frakcija "Jaunais laiks").

Labdien, godājamie kolēģi! "Jaunais laiks" atbalsta jaunas elektrostacijas būvniecību Latvijā, bet - tikai tādas, kuras darbība balstītos uz cieto kurināmo, tas ir, koksni, kūdru, atkritumiem vai jebkuru citu brīvā tirgū pieejamu kurināmo.

"Jaunais laiks" kategoriski iebilst pret tādas jaunas elektrostacijas būvniecību, kura palielinātu Latvijas atkarību no Krievijas. Ja nav iespējams dabasgāzi iegādāties citur, nevis tikai "Gazprom", tad "Jaunais laiks" šādam projektam saka "nē". Šis ir Latvijas neatkarības un nacionālās drošības jautājums.

Bet nu visu pēc kārtas.

Pirmais plānošanas dokuments elektroenerģijas jomā šajā gadsimtā Latvijā tika pieņemts Ministru kabinetā 2001.gadā. Tā nosaukums - "Enerģētikas politika elektroenerģijas sektorā". Toreiz tika nosprausts loģisks mērķis - enerģētikas nozares attīstība atbilstoši tautsaimniecības izaugsmei.

Par galvenajiem mērķa sasniegšanas instrumentiem tika definēti trīs:

pirmais - energoapgādes drošuma paaugstināšana,

otrais - vietējo energoresursu izmantošana

un trešais - tirgus mehānisma aktivizācija.

Ar pēdējā instrumenta realizāciju veicas labi, proti, 2005.gadā tika pieņemts jaunais Elektroenerģijas tirgus likums, ar kuru tad tika izveidots brīvs elektrības tirgus Latvijā. Savukārt ar pirmajiem diviem instrumentiem galīgi neveicas.

Nākamo plānošanas dokumentu - "Enerģētikas attīstības pamatnostādnes 2007.-2016.gadam" - jau pēc iestāšanās Eiropas Savienībā Ministru kabinets pieņēma 2006.gadā. Šis dokuments šobrīd ir spēkā. Un no tā izriet, ka galvenie mērķi lielos vilcienos nav mainījušies, un piedevām tie atbilst Eiropas Savienības enerģētikas politikai.

Politikas plānotāji joprojām par prioritātēm uzskata energoapgādes drošuma paaugstināšanu un atjaunojamo energoresursu izmantošanu. Citēšu dažas frāzes no minētā dokumenta "Enerģētikas attīstības pamatnostādnes 2007.-2016.gadam".

"…Latvijā ieviest ne mazāk kā 700 MW jaunu jaudu, tajā skaitā cieto kurināmo izmantojošu elektrostaciju ar jaudu aptuveni 400 MW; …" Tātad īpaši tiek uzsvērta nepieciešamība būvēt tieši cietā kurināmā elektrostaciju.

Nākamais citāts: "…sekmēt cieto kurināmo [..] izmantojošas kondensācijas elektrostacijas projekta attīstību, projekta sākuma fāzē iniciatīvu uzņemoties valstij, veicot nepieciešamās izpētes, vietas izvēli, projekta sagatavošanu un nepieciešamos saskaņojumus. Sagatavotā projekta īstenošanai tiks piesaistīts privāts kapitāls, bet valsts līdzdalība projektā nepārsniegs 20%; …"

Arī šajā pamatnostādņu punktā skaidri un gaiši tiek uzsvērta nepieciešamība valstij līdzdarboties jaunas cietā kurināmā elektrostacijas projekta realizācijā.

Visbeidzot arī sadaļā par plānoto finansējumu tiek analizētas tieši cietā kurināmā spēkstacijas izmaksas. Zīmīgi ir tas, ka par dabasgāzes izmantošanu enerģētikas pamatnostādņu autori izsakās ļoti piesardzīgi. Vienīgā vieta, kur šajā dokumentā ir pieminēta dabasgāze, ir apgalvojums, ka turpmāk, ļaujot būvēt jaunas elektrostacijas, tiks vērtēts pieļaujamais dabasgāzes īpatsvars primāro enerģijas resursu bilancē. Diemžēl netiek precīzi noteikts, kādu apjomu tas nedrīkstēs pārsniegt.

Šajā brīdī ir vietā atgādināt, ka jau patlaban primāro energoresursu bilancē gāze aizņem trešo daļu. Un to visu mums piegādā tikai viens vienīgais piegādātājs. Nešauboties apgalvošu, ka šādos apstākļos pieļaujamais dabasgāzes īpatsvars Latvijā jau ir pārsniegts.

No visa iepriekš teiktā izriet viens secinājums: gan enerģētikas politikas plānotāji, gan ierēdņi dokumenta izstrādes stadijā, gan politiķi, to pieņemot, jau 2006.gadā ir argumentēti un nepārprotami nolēmuši, ka prioritāte Latvijas enerģētikā ir tādas jaunas elektrostacijas būvniecība, kuras darbība balstās uz cieto...

If you are already a vLex customer, Access Here