Saeimas 2008. gada 22. maija sēdes stenogramma

Saeimas 2008. gada 22. maija sēdes stenogramma  

Stenogramma - Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā

 

Stenogrammas nobeigums. Sākums - Saeimas materiālu 35.laidienā ("LV", Nr.83, 29.05.2008.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Likumprojekts "Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā". Otrais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Jānis Šmits.

J.Šmits (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.2414 - ar likumprojektu "Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā". Pavisam uz trešo lasījumu ir saņemti 37 priekšlikumi, kuri ir rūpīgi izvērtēti…

Sēdes vadītājs.

Šis mums ir otrais lasījums…

J.Šmits.

Atvainojos! Uz otro lasījumu ir iesniegti 37 priekšlikumi, kuri visi ir izskatīti atbildīgās komisijas sēdē.

1. - bērnu un ģimenes lietu ministra Ainara Baštika priekšlikums. Komisijā tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas 2. un 3.priekšlikumā, kuri ir guvuši komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Šmits.

4. - deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisijā nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Debatēs vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un godātie kungi! Likuma pants, par kuru es gribu iesniegt priekšlikumus, skan ļoti skaisti: "Kopš dzimšanas brīža bērnam ir tiesības uz vārda, uzvārda un pilsonības iegūšanu." Šī frāze ir cītīgi pārrakstīta no Konvencijas par bērna tiesībām 7.panta, un analoģiska norma ir arī Starptautiskajā paktā par pilsoņu un politiskajām tiesībām.

Jautājums par jaundzimušo pilsonību - tā ir īpaša tēma, kuru es šodien negrasos aplūkot. Pietiek vien teikt, ka tiesības uz pilsonību ir, taču tās izmantot var tikai 7000 nepilsoņu bērnu, kuri dzimuši pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas, bet 17 000 bērnu joprojām paliek nepilsoņi.

Diemžēl arī ar tiesībām uz vārdu un uzvārdu ne viss ir tik lieliski, kā tas ir rakstīts likumā. Virknē Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu un ANO Cilvēktiesību komitejas lēmumu ir atzīmēts, ka tiesības uz oriģinālvārdu un oriģināluzvārdu ir svarīgākā cilvēka identitātes daļa un ka to sagrozīšana oficiālajos dokumentos var kļūt par nepieļaujamu iejaukšanos privātajā dzīvē. Tāpēc es ierosinu papildināt minēto pantu ar šādu frāzi: "Pie Latvijas mazākumtautības piederošam bērnam ir tiesības uz vārdu un uzvārdu mazākumtautības valodā."

Valsts valodas likums un citi normatīvie akti paredz vārdu un uzvārdu veidošanu saskaņā ar latviešu alfabēta prasībām. No otras puses, pasē vai dzimšanas apliecībā var pēc vēlēšanās ierakstīt vārdu un uzvārdu latīņu burtiem. Diemžēl oficiālā un neoficiālā vārda un uzvārda pielietošanas sfēras ir tik atšķirīgas, ka šeit nevar būt nekāda runa par identitātes saglabāšanu un neiejaukšanos privātajā dzīvē. Piemēram, oriģinālvārds un oriģināluzvārds netiek ierakstīti dokumentos par izglītību.

Šī problēma aizskar arī pieaugušo mazākumtautību pārstāvju pašcieņu, bet it īpaši aizskaroša tā ir attiecībā pret bērniem: valsts faktiski diktē vecākiem, kā nosaukt bērnu.

Dāmas un kungi! Es izrādīju centību un atradu laiku, lai Iedzīvotāju reģistrā pārbaudītu, kāda situācija ir ar manis paša vārdu. Izrādās, Latvijā dzīvo 24 961 cilvēks ar sagrozītu vārdu - "Vladimirs". Tomēr 1270 cilvēku ir saglabājuši savu oriģinālvārdu - "Vladimir". Skaitliskā attiecība ir 1:20, kas apmēram atbilst tai daļai Latvijas krievu, kuri bija spiesti pieņ...

If you are already a vLex customer, Access Here