Runa, atklājot Latvijas Pašvaldību savienības 17.kongresu Jelgavas kultūras namā 2007.gada 18.maijā

Runa, atklājot Latvijas Pašvaldību savienības 17.kongresu Jelgavas kultūras namā 2007.gada 18.maijā:

 

Augsti godātais Jaunsleiņa kungs [Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis], godātie ministri [finanšu ministrs Oskars Spurdziņš, iekšlietu ministrs Ivars Godmanis, satiksmes ministrs Ainārs Šlesers, īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības līdzekļu apguves lietās Normunds Broks], Saeimas pārstāvji, pašvaldību vadītājas un vadītāji, dāmas un kungi!

Man ir patiešām prieks un gods sveikt jūs Latvijas Pašvaldību savienības gadskārtējā kongresā, kurā tradicionāli pulcējas pašvaldību pārstāvji no Latvijas malu malām jau no pašiem neatkarības atgūšanas pirmsākumiem.

Šajos astoņos prezidentūras gados man ir bijusi izdevība apceļot dzimto zemi, un es šo izdevību esmu ļoti augstu vērtējusi, jo kā daudziem latviešiem liktenis man nebija lēmis uzaugt šajā zemē, kurā es biju piedzimusi. Šis 20.gadsimta 30.gadu sauklis manai sirdij ļoti daudz nozīmēja pat tajos gados, kad man bija iespējams kā viešņai ierasties dzimtenē. Mums tika uzlikti ļoti stingri ierobežojumi, ceļot ārpus Rīgas bija tikpat kā neiespējami, tas bija aizliegts un bija iespējams tikai attiecīgu amatpersonu pavadībā. Man šī atgriešanās dzimtenē un iespēja apceļot Latviju no ziemeļiem līdz dienvidiem, no austrumiem līdz rietumiem ir bijusi viena no manas prezidentūras ļoti būtiskām sastāvdaļām. Tā ir bijusi svarīga gan lai izprastu to, kā darbojas valsts un vietējās pārvaldes struktūras visā valsts mērogā, ne tikai pašā galvaspilsētā, bet visur Latvijā, kādas ir specifiskās īpatnības un vajadzības gan dažādiem reģioniem, gan kon...

If you are already a vLex customer, Access Here