Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 305/2011 (2011. gada 9. marts), ar ko nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus un atceļ Padomes Direktīvu 89/106/EEK (1)

 
FREE EXCERPT

4.4.2011. Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis L 88/5

LV

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 305/2011

(2011. gada 9. marts), ar ko nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus un atceļ Padomes Direktīvu 89/106/EEK

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpasi tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekslikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu

( 1

), saskaņā ar parasto likumdosanas procedūru

( 2 ), tā kā:

(1) Dalībvalstu noteikumos paredzēts, ka būves projektē un būvē tā, ka tās neapdraud personu, mājdzīvnieku un īpasuma drosību un nekaitē videi.

(2) Siem noteikumiem ir tiesa ietekme uz būvizstrādājumu prasībām. Līdz ar to sīs prasības ir atspoguļotas valsts izstrādājumu standartos, valsts tehniskajos apstiprinājumos un citās valsts tehniskajās specifikācijās un noteikumos saistībā ar būvizstrādājumiem. So prasību būtiskas atsķirības traucē tirdzniecību Savienībā.

(3) Sai regulai nevajadzētu skart dalībvalstu tiesības noteikt prasības, ko tās uzskata par vajadzīgām, lai nodrosinātu veselības, vides un strādnieku aizsardzību būvizstrādā­jumu izmantosanas laikā.

(4) Dalībvalstis ir ieviesusas noteikumus, tostarp prasības, kas attiecas ne tikai uz ēku un citu būvju drosumu, bet arī uz veselības aizsardzību, izturīgumu, enerģijas ekonomiju, vides aizsardzību, ekonomikas aspektiem un citiem sabiedrības interesēm svarīgiem aspektiem. Savienības vai dalībvalstu līmenī pieņemti normatīvi un administratīvi akti, administratīvi pasākumi vai judikatūra var ietekmēt prasības attiecībā uz būvizstrādājumiem. Tā kā to ietekme uz ieksējā tirgus darbību, iespējams, būs ļoti līdzīga, sādi normatīvi un administratīvi akti, administratīvi pasākumi vai judikatūra sajā regulā būtu jāuzskata par "noteikumiem".

(5) Atbilstīgos gadījumos noteikumi par būvizstrādājuma paredzēto izmantojumu vai izmantojumiem dalībvalstī, kuru mērķis ir panākt atbilstību būvēm noteiktajām pamatprasībām, nosaka būtiskos raksturlielumus, kuru ekspluatācijas īpasības būtu jādeklarē. Lai izvairītos no tuksām ekspluatācijas īpasību deklarācijām, vajadzētu deklarēt vismaz vienu no būtiskām būvizstrādājuma īpasībām, kuras attiecas uz deklarēto izmantojumu vai izmantojumiem.

(6) Padomes Direktīvas 89/106/EEK (1988. gada 21. decembris) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināsanu attiecībā uz būvizstrādājumiem

( 3 ) mērķis bija atcelt tirdzniecības tehniskos sķērsļus būvizstrādā­jumu jomā, lai uzlabotu to brīvu apriti ieksējā tirgū.

(7) Sā mērķa sasniegsanai Direktīvā 89/106/EEK ir paredzēts izveidot saskaņotus būvizstrādājumu standartus un nodrosināt Eiropas tehniskos apstiprinājumus.

(8) Lai vienkārsotu un skaidrotu pastāvoso sistēmu un uzlabotu esoso pasākumu pārredzamību un efektivitāti, Direktīva 89/106/EEK būtu jāaizstāj.

( 1 ) OV C 218, 11.9.2009., 15. lpp.

( 2 ) Eiropas Parlamenta 2009. gada 24. aprīļa nostāja (OV C 184 E,

8.7.2010., 441. lpp.), Padomes 2010. gada 13. septembra nostāja pirmajā lasījumā (OV C 282 E, 19.10.2010., 1. lpp.), Eiropas Parlamenta 2011. gada 18. janvāra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2011. gada 28. februāra lēmums.

( 3 ) OV L 40, 11.2.1989., 12. lpp.

L 88/6 Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 4.4.2011.

LV

(16) Robezvērtību līmeņiem, ko Komisija noteikusi saskaņā ar so regulu, vajadzētu būt vispārēji atzītām būtisko raksturlielumu vērtībām attiecībā uz konkrēto būvizstrādājumu saistībā ar dalībvalstu noteikumiem, un tiem vajadzētu nodrosināt augstu aizsardzības līmeni Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 114. panta nozīmē.

(17) Robezvērtību līmeņi var būt tehniski vai normatīvi un attiekties uz atsevisķu īpasību vai īpasību kopumu.

(18) Eiropas Standartizācijas komiteja (CEN) un Eiropas Elektrotehniskās standartizācijas komiteja (Cenelec) ir atzītas par kompetentajām iestādēm, kas pieņem saskaņotus standartus atbilstīgi 2003. gada 28. martā parakstītajām vispārīgajām pamatnostādnēm sadarbībai starp Komisiju un abām minētajām organizācijām. Ja Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī ir publicētas atsauces uz saskaņotajiem standartiem, razotājiem tie būtu jāizmanto, turklāt atbilstīgi kritērijiem, kas noteikti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/34/EK (1998. gada

22. jūnijs), kas nosaka informācijas sniegsanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu sfērā

( 3

). Kad ir sasniegts pietiekams tehniskās un zinātniskās kompetences līmenis par visiem attiecīgajiem aspektiem, būtu jāpaplasina saskaņoto standartu izmantosana attiecībā uz būvizstrā­dājumiem, tostarp vajadzības gadījumā un pēc konsultē­ sanās ar Būvniecības pastāvīgo komiteju ar pilnvarojumu prasot sos standartus izstrādāt uz spēkā esosu Eiropas novērtējuma dokumentu pamata.

(19) Direktīvā 89/106/EEK noteiktās procedūras ekspluatācijas īpasību novērtējumam attiecībā uz tādu būvizstrādājumu būtiskiem raksturlielumiem, uz kuriem neattiecas saska­ ņotie standarti, būtu jāvienkārso, lai tās būtu pārredzamākas un samazinātu būvizstrādājumu razotāju izmaksas.

(20) Lai būvizstrādājuma razotājs varētu izstrādāt tāda būvizstrādājuma ekspluatācijas īpasību deklarāciju, uz kuru neattiecas vai pilnā apjomā neattiecas saskaņots standarts, ir jāparedz Eiropas tehniskais novērtējums.

(21) Būvizstrādājumu razotājiem vajadzētu būt tiesībām pieprasīt, lai par viņu izstrādājumiem izdotu Eiropas tehnisko novērtējumu, pamatojoties uz Eiropas tehniskā novērtējuma pamatnostādnēm, kas noteiktas ar Direktīvu 89/106/EEK. Tādēļ būtu jānodrosina tiesības izmantot minētās pamatnostādnes Eiropas novērtējuma dokumenta formā.

(9) Sajā regulā būtu jāņem vērā horizontāls tiesiskais regulē­jums izstrādājumu tirdzniecībai ieksējā tirgū, kurs ir noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 765/2008 (2008. gada 9. jūlijs), ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību

( 1

), kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 768/2008/EK (2008. gada 9. jūlijs) par produktu tirdzniecības vienotu sistēmu

( 2 ).

(10) Tehnisko sķērsļu atcelsanu būvniecības nozarē var panākt, vienīgi izstrādājot saskaņotas tehniskās specifikā­cijas, kas izmantojamas būvizstrādājumu ekspluatācijas īpasību novērtējumā.

(11) Sajās saskaņotajās tehniskajās specifikācijās būtu jāiekļauj testēsana, aprēķins un citi līdzekļi, kas noteikti saskaņotos standartos un Eiropas novērtējuma dokumentos, lai novērtētu būvizstrādājumu ekspluatācijas īpasības attiecībā uz to būtiskiem raksturlielumiem.

(12) Metodēm, ko dalībvalstis izmanto, izvirzot prasības būvēm, kā arī citiem valsts noteikumiem saistībā ar būvizstrādājumu būtiskiem raksturlielumiem, būtu jāatbilst saskaņotajām tehniskajām specifikācijām.

(13) Vajadzības gadījumā būtu jāveicina ekspluatācijas īpasību klasu izmantosana saskaņotajos standartos saistībā ar būvizstrādājumu būtiskiem raksturlielumiem, lai ņemtu vērā dazādos pamatprasību līmeņus dazādām būvēm, kā arī klimata, ģeoloģiskās, ģeogrāfiskās atsķirības un citus dalībvalstīs dominējosus atsķirīgus apstākļus. Pamatojoties uz pārskatīto pilnvaru, Eiropas standartizācijas iestādēm vajadzētu būt pilnvarotām noteikt sādas klases, ja Komisija vēl nav to izdarījusi.

(14) Ja paredzētajam izmantojumam ir nepieciesami robezvērtību līmeņi attiecībā uz jebkādiem to būtiskiem raksturlielumiem, kas dalībvalstīs jāievēro būvizstrādājumos, minētie līmeņi būtu jānosaka saskaņotajās tehniskajās specifikācijās.

(15) Novērtējot būvizstrādājuma ekspluatācijas īpasības, būtu jāņem vērā arī veselības aizsardzības un drosības aspekti saistībā ar sā izstrādājuma lietosanu visā tā dzīves ciklā.

( 1 ) OV L 218, 13.8.2008., 30. lpp.

( 2 ) OV L 218, 13.8.2008., 82. lpp.

( 3 ) OV L 204, 21.7.1998., 37. lpp.

4.4.2011. Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis L 88/7

LV

(22) Eiropas novērtējuma dokumenta projekta izstrāde un Eiropas tehniskā novērtējuma izdosana būtu jāuztic dalībvalsts izvirzītām tehniskā novērtējuma iestādēm (turpmāk "TNI"). Lai nodrosinātu, ka TNI ir nepieciesamā kompetence so uzdevumu veiksanai, izvirzīsanas prasības būtu jānosaka Savienības līmenī.

(23) TNI būtu jāizveido organizācija (turpmāk "TNI organizā­cija"), kuru vajadzības gadījumā atbalstītu ar Savienības finansējumu, lai tā koordinētu Eiropas novērtējuma dokumenta projekta izstrādes un Eiropas tehniskā novērtē­juma izdosanas procedūras, nodrosinot so procedūru pārredzamību un nepieciesamo konfidencialitāti.

(24) Izņemot sajā regulā noteiktos gadījumus, laizot tirgū būvizstrādājumus, uz kuriem attiecas saskaņots standarts vai kuriem izdots Eiropas tehniskais novērtējums, būtu jāpievieno ekspluatācijas īpasību deklarācija attiecībā uz būvizstrādājuma būtiskiem raksturlielumiem saskaņā ar attiecīgajām saskaņotajām tehniskajām specifikācijām.

(25) Attiecīgos gadījumos ekspluatācijas īpasību deklarācijai vajadzētu pievienot informāciju par bīstamo vielu saturu būvizstrādājumā, lai uzlabotu ilgtspējīgas būvniecības iespējas un veicinātu videi nekaitīgāku izstrādājumu izstrādi. Sāda informācija būtu jāsniedz, neskarot pienā­kumus, kas jo īpasi attiecībā uz marķēsanu noteikti citos Savienības tiesību aktos, ko piemēro bīstamām vielām, un...

To continue reading

REQUEST YOUR FREE TRIAL