*Komisijas Lēmums (2004. gada 16. novembris) par Vācijas valsts atbalstu regulējošo noteikumu priekšrocību nodrošināšanai labības spirta ražotnēm (izziņots ar dokumenta numuru K(2004) 3953) (1)

KOMISIJAS LĒMUMS

(2004. gada 16. novembris)

par Vācijas valsts atbalstu regulējoso noteikumu prieksrocību nodrosināsanai labības spirtarazotnēm

(izziņots ar dokumenta numuru K(2004) 3953)

(Autentisks ir tikai teksts vācu valodā)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2006/240/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA -

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināsanas līgumuunjo īpasitā88. panta 2. punkta 1. apakspunktu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomiskās zonas līgumuunjo īpasi 62.panta 1. punkta a) apakspunktu,

pēc lietas dalībnieku uzaicināsanas izteikt atzinumu saskaņā arieprieks minētajiem noteikumiem (1)un ņemot vērā dalībniekuviedokļus,

tā kā:

I. PROCEDŪRA

(1) Ar 2000. gada 22.novembra vēstuli sesas Vācijasrūpnīcas, kas ir Tirdzniecības asociācijas locekļi, iesniedzaKomisijai sūdzību sakarā ar 1999. gada 22. decembraHaushaltssanierungsgesetz ("HSanG") [Budzeta sanācijaslikuma] noteiktajiem Vācijas 1976. gada 2. maija Branntweinmonopolgesetz [Spirta monopola likuma] grozījumiem (2).

(2) Prasītāji lūdza Komisiju konstatēt, ka Vācijas likumdevējs,grozot Spirta monopola likumu (3), ir paredzējis noteikumus, kas ir pretrunā ar EK līguma 87. panta prieksrakstiem, jo atsķirībā no agrākajiem noteikumiem, saskaņāar kuriem spirta rūpnīcām un lauksaimnieciskajāmlabības spirta razotnēm bija paredzētas vienādas tiesībasuz valsts atbalstu, turpmāk tikai lauksaimniecībasrazotnēm ir tiesības saņemt palīdzību, līdz ar to diskriminējot rūpnieciskos razotājus. Prasītāji norāda, kajaunais regulējums rada neapstrīdamas prieksrocības lauksaimnieciskajām labības spirta razotnēmun so atbalstuvar vērtēt kā palīdzību, kas nav saderīga ar Kopienastirgus konkurences noteikumiem.

(3) Komisija 2001. gada 3. janvārī pirmo reiz lūdza Vācijaisniegt precīzāku informāciju par grozījumiem, pretkuriem prasītājs ceļ iebildumus. Vācija atbildēja ar 14.februāra vēstuli un norādīja, ka par problemātiskajiematbalsta pasākumiem Komisijai jau esot ziņots 1976.gadā un jaunais likums kalpojot tikai pastāvosā mehā-nisma uzlabosanai. 2001. gada 16. martā Komisijauzdeva Vācijai virkni papildus jautājumu, bet Vācijalūdza atbildes sniegsanai termiņa pagarinājumu un Komisija piesķīra to ar 2001. gada 9. aprīļavēstuli.

(4) 2001. gada 24. aprīlī Vācija atbildēja Komisijai un Komisija 19. novembrī nosūtīja savus pirmos secinājumus unatzinumus. 2001. gada 19. decembra vēstulē Vācija apstiprināja savu 2001. gada 14. februāra izklāstu un atkārtotiapgalvoja, ka problemātiskais atbalsts esot saderīgs arKopienas tiesību prieksrakstiem.

(5) Ar 2002. gada 22. februāra vēstuli Komisija saskaņā arPadomes 1999. gada 22. marta Regulas (EK) 659/1999,ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93.panta piemērosanai (4), 17. panta 2. punktu lūdza Vācijaipaust atzinumu un iesniegt mērķtiecīgus priekslikumus,kā nodrosināt likumdosanas noteikumu attiecībā uzvalsts palīdzības atbilstību EK līguma 87. panta 1.punktam. 2002. gada 19. martā Vācija Komisijai rakstveidā paziņoja, ka neuzskatot sāda v...

Si ya es cliente de vLex, Acceda Aquí