Noteikumi par valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradnēm un to izmantošanas kārtību, valsts nozīmes derīgo izrakteņu izmantošanas kārtību, kā arī zemes dzīļu izmantošanas atļauju vai licenču izsniegšanas konkursa vai izsoles kārtību

Ministru kabineta noteikumi Nr.448

Rīgā 2005.gada 21.jūnijā (prot. Nr.36 34.§)

Noteikumi par valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradnēm un to izmantošanas kārtību, valsts nozīmes derīgo izrakteņu izmantošanas kārtību, kā arī zemes dzīļu izmantošanas atļauju vai licenču izsniegšanas konkursa vai izsoles kārtību

Izdoti saskaņā ar likuma "Par zemes dzīlēm" 1.panta 18.punktu un 10.panta otro, septīto, desmito un vienpadsmito daļu

 

I. Vispārīgie jautājumi

1.Noteikumi nosaka:

1.1. valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradnes (turpmāk - valsts nozīmes atradnes);

1.2.valsts nozīmes atradņu un valsts nozīmes derīgo izrakteņu izmantošanas kārtību;

1.3. pazemes ūdeņu atradnes pases saturu;

1.4. valsts nozīmes derīgo izrakteņu izmantošanas kārtību, ja zemes gabala un valsts nozīmes derīgo izrakteņu ieguves ietaišu īpašnieks nav viena un tā pati persona;

1.5.gadījumus, kad jārīko konkurss vai izsole, lai saņemtu zemes dzīļu izmantošanas licenci (turpmāk - licence) vai bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju (turpmāk - atļauja) derīgo izrakteņu ieguvei valsts un pašvaldību īpašumā esošajās zemes platībās;

1.6.atļauju vai licenču izsniegšanas konkursa vai izsoles vispārējo kārtību.

2.Šie noteikumi attiecas uz valsts nozīmes derīgajiem izrakteņiem - pazemes ūdeņiem (saldūdeņiem, minerālūdeņiem, termālajiem un rūpniecībā izmantojamajiem ūdeņiem), bet neattiecas uz ogļūdeņražiem.

3.Valsts nozīmes atradnes noteiktas šo noteikumu 1.pielikumā, to shēmas un robežpunktu koordinātas noteiktas šo noteikumu 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11., 12., 13., 14., 15., 16., 17., 18., 19., 20., 21., 22., 23., 24., 25., 26., 27. un 28.pielikumā.

4. Valsts zemes dienests zemes īpašumu robežu plānos iezīmē:

4.1. valsts nozīmes atradnes vai valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalus;

4.2. ūdensapgādes urbumus, kas ir dziļāki par 20 metriem, un tiem noteiktās aizsargjoslas.

II. Valsts nozīmes atradņu un valsts nozīmes derīgo izrakteņu izmantošana

5. Valsts nozīmes derīgos izrakteņus drīkst iegūt:

5.1.valsts nozīmes atradnēs - pēc licences saņemšanas saskaņā ar šajos noteikumos noteiktajām prasībām;

5.2. pazemes ūdeņus - saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē ūdens resursu lietošanas atļauju vai A vai B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanas atļauju izsniegšanu.

6.Valsts nozīmes atradnēs viens zemes dzīļu izmantotāja licences laukums ir ne mazāks par 25% no atradnes platības.

7.Lai saņemtu vides aizsardzību regulējošajos normatīvajos aktos noteikto atļauju pazemes ūdeņu ieguvei, pazemes ūdeņu ieguvējam nepieciešama pazemes ūdeņu atradnes pase (29.pielikums):

7.1. ja diennaktī tiek iegūts vairāk par 100 m3 pazemes ūdeņu;

7.2. ja pazemes ūdeni pēc ieguves realizē tirdzniecībā.

8.Pazemes ūdeņu atradnes pasē norāda ģeoloģiskajā izpētē iegūto pamatinformāciju par pazemes ūdeņu atradni, akceptētajiem pazemes ūdeņu ekspluatācijas krājumiem un kvalitāti, kā arī nosaka ūdensgūtnes aizsargjoslas un prasības, kas jāievēro, ekspluatējot pazemes ūdeņu atradni.

9.Komersants iesniedz Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūrā (turpmāk - aģentūra) saskaņošanai:

9.1.pēc ūdens ieguves urbuma izveides - ūdens ieguves urbuma pasi (30.pielikums);

9.2.pēc avota ģeoloģiskās un hidroģeoloģiskās izpētes - avota pasi (31.pielikums).

10. Šo noteikumu 9.punktā minētās pases komersants aģentūrā iesniedz divos eksemplāros, no kuriem viens paliek Valsts ģeoloģijas fondā, otru nodod urbuma vai izpētes pasūtītājam.

11. Pazemes ūdeņus klasificē:

11.1.atbilstoši pazemes ūdeņu hidroģeoloģiskā griezuma stratifikācijai (32.pielikums);

11.2.atbilstoši pazemes ūdeņu ūdens horizontu klasifikācijai (33.pie­likums);

11.3. pēc ķīmiskā sastāva un specifiskajām īpašībām (34.pielikums).

12. Ja pazemes ūdeņu ieguvējs pārtrauc izmantot ūdens ieguves urbumu, tas nodrošina urbuma konservāciju vai likvidāciju.

13.Ja zemes īpašuma un pazemes ūdeņu ieguves urbuma vai avota kaptāžas īpašnieks nav viena un tā pati persona, urbuma vai avota kaptāžas īpašnieks pazemes ūdeņus drīkst iegūt, ja ar zemes īpašnieku noslēgts līgums par zemes dzīļu izmantošanu.

14.Ja šo noteikumu 13.punktā minētais ieguves urbums ir ierakstīts zemesgrāmatā kā apgrūtinājums, zemes īpašnieka un urbuma īpašnieka līgumā paredz:

14.1.atbilstošas platības zemes lietošanas tiesību nodošanu urbuma īpašniekam, lai nodrošinātu pazemes ūdeņu ieguves urbuma izmantošanu (iekļauj aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietu);

14.2. kārtību, kādā piekļūst urbumam.

15.Ja zemes īpašnieks vēlas izmantot citai personai piederošu urbumu, tas slēdz līgumu ar šo personu par urbuma izmantošanu.

III. Konkursa vai izsoles rīkošana

16.Konkursu vai izsoli, kurā piešķir tiesības iegūt derīgos izrakteņus (izņemot pazemes ūdeņus), rīko šādos gadījumos:

16.1. ja valsts vai pašvaldības īpašumā esošā vai valstij vai pašvaldībai piekrītošā zemes platība, kurā paredzēts iegūt derīgos izrakteņus, ir:

16.1.1. lielāka par 50 ha kūdras atradnē;

16.1.2. lielāka par 5...

If you are already a vLex customer, Access Here