1992.gada 28.janvāra sēdes stenogramma Vakara sēdē

Latvijas Vēstnesis, June 08, 2006 (Nbr. 89)

Saeimā
Permanent Link: http://lv.vlex.com/vid/gada-28-s-des-stenogramma-vakara-d-50431159
Id. vLex: VLEX-50431159

Acceda a este documento
y pruebe vLex GRATIS durante 3 días

Sponsored Ads:


Extract:

1992.gada 28.janvāra sēdes stenogramma Vakara sēdē

1992.gada 28.janvāra sēdes stenogramma

Vakara sēdē

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, ieņemsim vietas! Es domāju, nereģistrēsimies. Es gandrīz gribēju Škapara kungu aicināt tribīnē un lūgt viņu atbildēt uz jautājumiem, bet Silāra kungs, kurš nepabeidza jautājumu uzdošanu, vēl laikam ēd, toties zālē ir Kiršteina kungs, kurš var uzdot jautājumu.

Lūdzu, Kiršteina kungs! Gatavojas Ģirts Krūmiņš, kura pagaidām gan nav zālē.

A.Kiršteins: Mani mazliet izbrīnīja tas, ka atkal šeit es lasu, ka nolikumu apstiprina Prezidijs un Augstākā padome balso. Kas notiks tad, ja, piemēram, mums nākamajā gadā būs Augstākās padomes ārkārtas vēlēšanas un uzvarēs komunisti vai kreisā partija? Tad arī visa šī padome būs kreisa un radio strādās vienā virzienā. Un, ja pēc kāda laika uzvarēs, teiksim, konservatīvie, tad, protams, Augstākā padome apstiprinās konservatīvu padomi un radio strādās konservatīvā virzienā. Es zinu, ka, piemēram, Zviedrijā valdība absolūti nejaucas, jo tur ir uzskats, ka ne valdībai, ne parlamentam nekādā mērā nav jākontrolē valsts radio. Kontrolē sabiedrisko organizāciju, arodbiedrības, teiksim, varbūt atturībnieku biedrības pārstāvji. Un tāpēc ir jautājums: vai jūs nebaida, ka atkal var izveidoties svārsts starp vienu virzienu un otru virzienu?

J.Škapars: Ja mēs runājam par Zviedriju, tad gluži tā tas nav, ka valsts nekontrolē. Patlaban zviedri paši domā, kā iziet no tādas centralizētas sistēmas. Bet tas nav tas.

Atbildot uz jūsu jautājumu, varu teikt, ka viss šis likums ir orientēts uz to, lai radio un televīzija būtu autonoma. Autonomijas moments ir precīzi pasvītrots vairākos pantos. Tas ir viens. Otrkārt, likuma pantā ir pasvītrots arī tas, cik Augstākā padome var būt līdzdalīga programmu veidošanā. Un galvenais te ir budžeta jautājums.

Kas attiecas uz Radio un televīzijas padomi, tad tā tagad ir galvenā koordinējošā institūcija. Tāpēc, ja padomē neieiet šīs sabiedriski politiskās organizācijas, tad to būtībā veido kultūras organizācijas un pieci deputāti. Es domāju, ka šādai izmaiņai nevajadzētu notikt. Protams, es negribētu prognozēt tādus vēlēšanu rezultātus, kādus prognozē Kiršteina kungs, bet nevajadzētu notikt šādām svārstībām atkarībā no tā, kāds politiskais spēks atradīsies pie varas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Ģirt Krūmiņ! Jautājumu uzdošanai vairs neviens nav pieteicies.

Ģ.Krūmiņš: Manuprāt, ir radušās neskaidrības tādēļ, ka gadu šis likumprojekts ir labots un lāpīts un beigās nav kārtīgi pārlasīts, lai redzētu, kas tad ir iznācis. Tā, piemēram, 12.panta pirmajā rindkopā ir teikts, ka Radio un televīzijas padomi un tās priekšsēdētāju ievēlē Augstākā padome. Tālāk 13.panta 3.punktā ir minēta amatpersona- ģenerāldirektors. Par ģenerāldirektoru ir runāts 18.pantā, proti, ka Latvijas Radio valsts uzņēmumu un Latvijas Televīzijas valsts uzņēmumu pārvalda Augstākās padomes Prezidija šā likuma 13.panta 8.punktā noteiktajā kārtībā uz trijiem gadiem iecelti ģenerāldirektori. Meklēsim, kur tad rodas ģenerāldirektors. Izlasīsim 13.pantu un redzēsim, ka tajā 8.apakšpunkta vispār nav. Tikai 12.pantā ir runāts par padomi un priekšsēdētāju, ko ievēlē nevis Prezidijs, bet Augstākā padome. Te ir runa par ievēlēšanu, bet tur ir runa par iecelšanu, turklāt vienā vietā par priekšsēdētāju, otrā par- ģenerāldirektoru. Jūs varat izskaidrot, kādēļ šeit tāda neskaidrība?

J.Škapars: Priekšsēdētājs un ģenerāldirektors ir divas dažādas personas.

Ģ.Krūmiņš: Nav skaidrs, kur viņš rodas?

J.Škapars: Priekšsēdētājs ir Koordinācijas padomes priekšsēdētājs. Un gan šo Koordinācijas padomi, gan tās priekšsēdētāju Augstākā padome apstiprina plenārsēdē. Ģenerāldirektori ir gan valsts radio, gan valsts televīzijas vadībā. Šīs divas institūcijas vada ģenerāldirektori. Uz šiem amatiem tiek sarīkots konkurss, kuru organizē Radio un televīzijas padome. Un pēc tam arī ģenerāldirektori tiek apstiprināti Augstākajā padomē. Pašreiz, neskatoties panta tekstā, es saku, ka tā vajadzētu būt ierakstītam arī likumprojekta panta tekstā, kur ir runa par padomes funkcijām.

Priekšsēdētājs: Stenogrammā tas tiek atspoguļots.

J.Škapars: Lūdzu, izlasiet 13.panta 4.punktu, kur ir runāts par radio un televīzijas padomes funkcijām. Šaj...



Activate your free trial now

Make your order

Need help? Contact us

Try vLex for FREE for 3 days

Access legal information from Latvia including:

  • Legal Books and Journals
  • Case Law
  • Legislation

Try vLex without any commitment for 3 days and see why you need it.

3

days of Free Access



If you are already a vLex customer, Access Here

Sponsored Ads:


Other documents:
Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 3.janvāra noteikumos Nr.19 'Noteikumi par kadastrālo vērtību bāzi' (pielikumu turpinājums) | pirmdien 16.oktobri | Par mikroliegumu izveidošanu | Grozijumi Ministru kabineta 2003.gada 15.julija rikojuma Nr.442 Par Latvijas Nacionalas bibliotekas projekta istenosanas uzraudzibas p... | 20 CFR 216.67 &ldquo Child in care.&rdquo | 29 CFR 1608.4 - Establishing affirmative action plans. | 29 CFR 1910.103 - Hydrogen. | 43 CFR 3103.3-1 - Royalty on production. | 31 CFR 358.6 What is the procedure for converting bearer corpora and detached bearer coupons to book-entry? | 24 CFR 219.1 - Program operations. | 5 CFR 900.403 - Definitions. | 40 cfr 63.7753 in what form and for how long must i keep my records? | 8 CFR 1245.12 - What are the procedures for certain Polish and Hungarian parolees who are adjusting status to that of permanent resident under the... | 50 CFR 260.88 Political activity.