1992.gada 23.decembra sēdes stenogramma Rīta sēdē

1992.gada 23.decembra sēdes stenogramma

Rīta sēdē

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Valdis Birkavs.

Priekšsēdētājs: Labrīt, godātie kolēģi! Atļaujiet man apsveikt jūs ar Ziemassvētkiem un ar pēdējo plenārsēdes dienu šajā gadā. Es ceru, ka mēs ražīgi un laikus šodien beigsim plenārsēdi.

Pirmais darba kārtības jautājums saskaņā ar plenārsēdes balsojumu - likumprojekts par budžetu pirmajā lasījumā.

Ziņotājs ir Platā kungs. Lūdzu tribīnē!

J.Platais, finansu ministra vietnieks: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Latvijas Republikas Ministru padome iesniedz izskatīšanai grozījumus Latvijas Republikas valsts budžetā laika posmam no 1992.gada 1.jūlija līdz 31.decembrim. Šajā likumprojektā ir paredzēti izdevumi, kas saistīti ar saimniecisko izdevumu palielināšanu budžeta iestādēs kopējā summā par 426 miljoniem rubļu ministrijām un valsts izpildinstitūcijām, kā arī mērķa subsīdijas un dotācijas rajonu un republikas pilsētu budžetiem izglītības un sociālās nodrošināšanas iestādēm, kuru finansēšanai no valsts budžeta paredzēti 75 miljoni rubļu. Bez tam šajos budžeta grozījumos ir paredzēts palielināt mērķa subsīdijas un dotācijas rajonu un republikas pilsētu budžetiem pabalstu izmaksai un kompensācijām 50 procentu apmērā mazturīgajām ģimenēm kopējā summā par 3 miljoniem rubļu, samaksai aizbildņiem un aizgādņiem - 1 miljona rubļu apmērā.

Šajos budžeta grozījumos ir iestrādātas atbilstoši Augstākās padomes lēmumam valsts budžeta garantijas pensiju izmaksai 850 miljonu rubļu apmērā. Iestrādāts ir valdības priekšlikums par Ārlietu ministrijas štatu pārskatīšanu attiecībā uz 60 vienībām, paredzot atbilstošu finansējumu. Sakarā ar nodokļu politikas funkciju nodošanu no Ekonomisko reformu ministrijas Finansu ministrijai paredzēta astoņu štata vienību un attiecīgo izdevumu nodošana no vienas ministrijas otrai. Nepieciešams budžetā iestrādāt izdevumus Finansu ministrijai kompensāciju izmaksai reabilitētajiem pilsoņiem atbilstoši tiesu lēmumiem. Faktiski visi šie izdevumi tiek finansēti, palielinot budžeta deficītu, tajā skaitā - no Latvijas Bankas, kā arī veicot valūtas konversiju, pārdodot Latvijas Republikas valūtas budžeta līdzekļus.

Bez tam budžeta projektā ir iestrādātas pozīcijas, kas saistītas ar atbilstošām izmaiņām valsts valūtas budžetā, tajā skaitā palielinot izdevumus Ārlietu ministrijai par 20 000 ASV dolāru, palielinot Iekšlietu ministrijas izdevumus par 1 627 000 dolāru, lai izdarītu norēķinus par Latvijas pilsoņu pasēm, kā arī lai izdarītu iestāšanās iemaksas starptautiskajā organizācijā "Interpol".

Tāpat ir ierosināts palielināt komandējumu izdevumus Augstākajai padomei par 5000 ASV dolāru, palielināt Latvijas Bankas izdevumus par 2 480 000 dolāru, lai veiktu galīgos norēķinus par Latvijas naudas zīmju izgatavošanu, palielināt republikas Ministru padomes rezerves fondu par 351 000 dolāru, lai veiktu norēķinus ar Latvijas kuģniecību, kura ir izdarījusi maksājumus apmēram pirms pusgada, lai iegādātos papīru Latvijas rubļu iespiešanai.

Paredzēti šeit arī attiecīgi izdevumi, lai norēķinātos ar bankām par komisijas izdevumiem, kas saistīti ar naudas pārskaitījumiem, kā arī paredzēti līdzekļi valūtas konversijai, lai iegūtu Latvijas rubļus valsts budžeta deficīta segšanai.

Tās praktiski arī ir galvenās izmaiņas, kuras tiek ierosinātas izskatīšanai Augstākajā padomē.

Priekšsēdētājs: Tas būtu viss, Platā kungs?

J.Platais: Jā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Jautā Grūbes kungs. Pēc tam - Jundža kungs.

G.Grūbe: Man, cienījamais Platā kungs, būtu jautājums par 4.punkta 4. un 5.apakšpunktu. Tātad palielināt Latvijas Bankas izdevumus un Latvijas Republikas Ministru padomes rezerves. Latvijas Banka uz šo brīdi nav iesniegusi savas darbības rezultātus. Es ceru, ka viņi iesniegs. Lai gan cerība ir laba lieta, bet kas notiks dabā, tas ir cits jautājums. Kāpēc mēs rīkojamies ar tik plašu žestu, kad trūkst naudas sociālajām vajadzībām, un šobrīd bez šādas analīzes paredzam veselus 2 miljonus dolāru Latvijas Bankai, kura, vismaz pēc maniem aprēķiniem, ir ļoti labi pelnījusi arī šajā periodā? Kas tā ir par īpašu labvēlību no valdības puses?

J.Platais: Vienošanās par to, ka Latvijas Republikas valdība segs izdevumus Latvijas Bankai, kuri saistīti ar naudas zīmju iespiešanu, ir panākta jau sen, praktiski pirms gada. Sakarā ar to Latvijas valdība turpina pildīt šīs saistības un ir izstrādājusi budžeta grozījumu projektā pēdējo norēķinu, kas saistīts ar šo izdevumu apmaksu Latvijas Bankai.

G.Grūbe: Platā kungs, jūs varētu arī pateikt, vai šī vienošanās ir akceptēta Augstākajā padomē? Vai tā ir tikai jūsu klusa kopdarbība kā daudzās lietās un vietās?

J.Platais: Vārdu sakot, šis jautājums bija praktiski Naudas reformas komitejas kompetencē. Šīs komitejas ietvaros tika panākta vienošanās, ka šāda apmaksa tiks izdarīta. Ja parlaments uzskata par mērķtiecīgu segt no Latvijas Republikas valsts budžeta šos izdevumus...

If you are already a vLex customer, Access Here