2006. gada 22. jūnija stenogramma

2006. gada 22. jūnija stenogramma

 

Stenogramma - pēc Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Sākam Saeimas šā gada 22.jūnija sēdi.

Sēdi mēs sākam ar Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas uzrunu Saeimai.

Lūdzu!

V.Vīķe-Freiberga (Valsts prezidente).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Augsti godātais Saeimas Prezidij! Ļoti cienītās deputātes un augsti godātie deputāti! Dāmas un kungi!

Šajā vasaras saulgriežu laikā 8.Saeimas darbība tuvojas savam noslēgumam. Vispirms vēlos pateikties visiem 8.Saeimā tautas ievēlētajiem pārstāvjiem par tiem atbildīgi pieņemtajiem likumiem un lēmumiem, kas šo četru gadu laikā ir kalpojuši valsts tagadējām un ilgtermiņa interesēm, kas ir bijuši saskaņā ar visām demokrātijas pamatvērtībām un kas ir palīdzējuši nostiprināt Latvijas valsts prestižu Eiropas valstu saimē. Varam priecāties par to, ka tādu nav bijis mazums.

Jūsu darba noslēguma posmā vēlos 8.Saeimai pateikties par uzticību, ko esat man dāvājuši neilgi pēc savas ievēlēšanas, pārvēlot mani uz otro darbības termiņu Valsts prezidenta amatā. Esmu centusies attaisnot gan jūsu, gan visas tautas uzticību, strādājot ar visiem spēkiem un ar nenogurstošu sirdsdegsmi mūsu valsts un mūsu tautas labā. Mums visiem kopā ir bijusi dāvāta laikmeta privilēģija - piedalīties Latvijas nākotnei atbildīgos vēsturisku pārmaiņu un izaugsmes procesos. Mums visiem kopā ir bijusi priekšrocība Latvijas vēsturē ierakstīt šo pēdējo četru gadu paliekošās lappuses.

Šos gadus esam strādājuši visi kopā, lai nostiprinātu Latvijas valsts suverenitāti un demokrātiskās vērtības, lai veicinātu tās ekonomisko attīstību un vispārējās labklājības izaugsmi. Esam kopā pārdzīvojuši vēsturiski neatkārtojamus brīžus, kad pār Latviju pirmo reizi pacēlās gan Eiropas Savienības zili zvaigžņotais karogs, gan NATO karogs ar savu kopējās aizsardzības vēju rozi.

Daudzi to brīžu liecinieki apzinājās, ka esam kļuvuši par vienreizēju notikumu līdzveidotājiem, viņi saprata, ka nekas līdzīgs pagājušā gadsimta traģiskākajiem notikumiem vairs nekad neatkārtosies uz Latvijas zemes. NATO galotņu sanāksme Rīgā šī gada novembrī būs spēcīgs apliecinājums tam, ka Baltija ir neatņemama NATO drošības telpas daļa.

2004.gadā, jūsu darbības vidusposmā, atdzima jauna Eiropa, dzēšot senas netaisnas dalījuma līnijas, un Latvijai veidojās jaunas sadarbības perspektīvas Eiropas Savienības un transatlantiskā mērogā. Latvija pirmo reizi savā vēsturē piedalījās Eiropas Parlamenta vēlēšanās, un ievēlētie deputāti Eiropas kopējā dienaskārtībā aktīvi ienesa Latvijas dimensiju. Praktiskos jautājumos nāca pirmā pieredze ar Eiropas Savienības līdzekļu apgūšanu. Mūsu dialogā arvien stingrāk iezīmējās vajadzība tālredzīgi un stratēģiski saskatīt Latvijas vadlīnijas un mērķus Eiropā un pasaulē.

Savukārt 2005.gadā mēs atzīmējām Otrā pasaules kara noslēguma 60.gadadienu. Pusei Eiropas tas atsauca atmiņā prieku par kara beigām un par atgūto brīvību un demokrātiju. Otrai pusei, to skaitā arī Latvijai, vienu tirāniju tad tikai nomainīja otra. Šī gadadiena mums sniedza izdevību atgādināt mūsu partneriem Eiropas Savienībā un citur pasaulē par 8. un 9.maija svinību smago divnozīmību latviešu tautai. Vēlos pateikties 8.Saeimai par izrādīto uzticību un atbalstu manam lēmumam pievienoties tik daudziem citiem valstu vadītājiem, kas pulcējās Maskavā, lai atzīmētu šo vēsturisko gadadienu. Līdz pat šim brīdim man nākas dzirdēt atzinīgus vārdus no mūsu sabiedroto puses par to, kas viņu acīs ir bijis Jaunās Eiropas cienīgs humānisma un izlīdzināšanās žests. Kā nekā Eiropas Savienība pašos savos pamatu pamatos ir dibināta uz savstarpēju izlīgšanu un sapratni starp kādreizējiem asiņainajiem ienaidniekiem, kuri beidzot nolēmuši aizmirst naidu un savstarpējās pretenzijas, lai kopīgi būvētu labāku nākotni.

Katrā ziņā uzskatu, ka mums pašiem ir pilnas tiesības godam apglabāt visus savus karā kritušos, kas pienākuma un apstākļu dzīti ir krituši kaujas laukā. Vienalga, zem kādas uniformas viņi bijuši spiesti cīnīties. Mums ir tiesības viņus atcerēties, jo daudzi no viņiem ar pilnu pārliecību cīnījās ar domu par Latvijas brīvību, taču mēs ne pie kādiem apstākļiem nedrīkstam godināt svešas totalitāras uniformas.

Savas tautas kritušo piemiņai mums jau kopš Brīvības cīņu laikiem ir sava īpaša, valstiski atzīta un vēsturisku tradīciju iesvētīta piemiņas diena, un tā ir 11.novembris. Citas mūsu valstij nav un nevajag, it īpaši, ja tās katru gadu no jauna rada iespējas mūsu valsti diskreditēt un rada nevajadzīgu spriedzi mūsu pašu - latviešu vidū.

Kad runāju par izlīgšanu, ar to nebūt negribu teikt, ka vēsture būtu vienkārši jāaizmirst nākotnes labā. Taisni otrādi - tikai tad, ja mēs pilnībā apzināsim un izpratīsim savu kopējo vēsturi visos tās aspektos, mēs visi kā labi kaimiņi un sadarbības partneri varēsim būt droši, ka pagātnes kļūdas ...

If you are already a vLex customer, Access Here