2006. gada 19. janvāra stenogramma

2006. gada 19. janvāra stenogramma

Stenogramma - pēc Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas

Sēdi vada Latvijas Republikas8.Sa­eimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Sākam Saeimas 19.janvāra sēdi.

Pirms sākam izskatīt sēdes darba kārtību, daru jums zināmu, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Ģīļa, Rugātes, Bērziņa, Aleksandrova, Estas, Dalbiņa un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 19.janvāra sēdes darba kārtībā un izslēgt no darba kārtības likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības protokolu par 1993.gada 2.jūnija Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanās par pārceļošanas procesa regulēšanu un pārceļotāju tiesību aizsardzību pagarināšanu". Vai deputātiem ir iebildumi pret darba kārtības izmaiņu? (Starpsauciens: "Ir!") Tad, ja deputātiem ir iebildumi, lūdzu deputātus balsot par darba kārtības izmaiņu, izslēdzot minēto likumprojektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par- 54, pret- 15, neviens neatturas. Darba kārtība ir izmainīta.

Sākam izskatīt darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 14.protokolu, kas groza Konvencijas kontroles sistēmu" nodot Ārlietu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par- 72, pret un atturas- nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Imigrācijas likumā" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par- 66, pret- nav, atturas- 3. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Likums par Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Ārlietu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. "Pret" pieteicies runāt deputāts Juris Sokolovskis.

J.Sokolovskis (politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija).

Godātie kolēģi! Ieskatoties piedāvātajā likumprojektā "Par Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā", es atcerējos slaveno izteicienu: "Gribējām, kā labāk, iznāca- kā vienmēr." Šinī gadījumā Eiropas Savienība ar savu direktīvu gribēja izdarīt labāk, bet mūsu politiķi un ierēdņi uztaisīja šo likumprojektu kā vienmēr. Atcerieties, bija veca anekdote par padomju rūpnīcu, kurā mēģināja pārorganizēties un ražot civilu produkciju, bet, lai arī ko viņi sāka ražot, iznāca ložmetējs. Tāpat arī pie mums, Saeimā, kur pat direktīvas prasības spēj pataisīt par to pašu produkciju, ko Saeima "ražo" pēdējos desmit gadus.

Tagad par pašu likumprojektu. Direktīva, saskaņā ar kuru tapa šis likumprojekts, paredz atvieglot trešo valstu pilsoņiem brīvu kustību Eiropas Savienības teritorijā, bet mūsu gadījumā trešo valstu pilsoņiem tika pielīdzināti arī Latvijas nepilsoņi. Protams, mūsu tieslietu ministre un iekšlietu ministrs Eiropas Ministru padomē varēja izvirzīt jautājumu par Latvijā dzīvojošajiem nepilsoņiem, skaidrojot šā statusa specifiku un atrunājot īpašus atvieglotus nosacījumus šai iedzīvotāju kategorijai. Diemžēl ministri nebija izpildījuši savu darbu un kautrīgi klusēja. Rezultātā mūsu pastāvīgajiem iedzīvotājiem ir jākārto tāda pati procedūra kā ārzemniekiem, kuri nesen dzīvo Latvijā.

Lasot šo dokumentu, man rodas jautājumi. Pirmais: kāpēc šis likumprojekts paredz iekasēt no cilvēkiem, kuri grib saņemt šo statusu, valsts nodevu, neskatoties uz to, ka direktīva atļauj to nedarīt? Otrais: kāpēc likumprojekta autori paredz valsts valodas pārbaudi, ja direktīva neprasa ieviest integrācijas prasības? Trešais: ja šāda prasība likumā tomēr būs, tad kāpēc vajadzētu paredzēt jaunu valsts valodas zināšanu pārbaudi cilvēkiem, kuri vienu reizi jau ir nokārtojuši eksāmenus un saņēmuši latviešu valodas zināšanu apliecību, bez kuras tagad neviens darba devējs neņems darbā?

Kolēģi, es gribu pievērst jūsu uzmanību tam, ka direktīva paredzēta tiem ārzemniekiem, kuri iebrauc valstī. Tā nav paredzēta pastāvīgajiem valsts iedzīvotājiem. Piemēram, ārzemniekiem, kuri nodzīvojuši šeit piecus gadus, šis statuss dod tiesības prasīt pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijā. Bet, kolēģi, nepilsoņi tik un tā ir pastāvīgie Latvijas iedzīvotāji, un viņiem šis Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statuss būs vajadzīgs tikai vienā gadījumā- tad, kad viņi gribēs aizbraukt no Lat...

If you are already a vLex customer, Access Here