1993.gada 10.februāra sēdes stenogramma Rīta sēdē

1993.gada 10.februāra sēdes stenogramma

Rīta sēdē

 

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Valdis Birkavs.

Priekšsēdētājs: Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sākam plenārsēdi. Saskaņā ar mūsu balsojumu pirmais jautājums ir valsts budžeta projekts pirmajā lasījumā.

Zeiles kundze par procedūru? Lūdzu.

V.Zeile: Es cienītajiem kolēģiem piedāvāju šādu jautājumu apspriešanas kārtību:

1. Noklausīties premjera Ivara Godmaņa ziņojumu par Latvijas ekonomiskās un sociālās attīstības rezultātiem 1992.gadā un par prognozi 1993.gadam.

2. Noklausīties finansu ministra Siliņa kunga referātu par 1993.gada budžeta projektu.

3. Atļaut īsu ziņojumu Apvienotajai budžeta komisijai. Pēc tam deputāti uzdod jautājumus attiecīgajiem referentiem. Tad atklājam debates par budžeta projekta konceptuālajām nostādnēm.

Priekšsēdētājs: Godātie deputāti, vai ir kādi iebildumi pret šādu procedūru? Precizēju to, ka jautājumus mēs uzdodam pēc visiem ziņojumiem.

Lūdzu Godmaņa kungu tribīnē. Cik ilgs laiks vajadzīgs ziņojumam?

I.Godmanis, Ministru padomes priekšsēdētājs: Es runāšu apmēram 20 minūtes.

Priekšsēdētājs: Paldies.

I.Godmanis: Cienījamo sēdes vadītāj, cienījamie deputāti! Cienījamie vietējo pašvaldību vadītāji, klātesošie! Man būs grūti runāt ļoti skaļi, diemžēl es neko nevaru darīt.

Gribētu pieskarties faktiski liela mēroga jautājumiem un neapgrūtināt jūs ar skaitļiem, tāpēc ka, es ceru, pēc tam, sīkāk analizējot budžeta projektu gan vietējo budžetu līmenī, gan valsts budžeta līmenī, šie skaitļi vairāk vai mazāk parādīsies. Vēlētos pieskarties globālām lietām, lai raksturotu, kā jau rakstīts, prognozi 1993.gadam, jo jebkurā gadījumā mūsu budžeta ienākumu daļa viennozīmīgi ir saistīta ar to, kādu mēs varam sagaidīt ekonomisko situāciju pirmā ceturkšņa beigās, otrā ceturkšņa beigās, trešā ceturkšņa, ceturtā un tā tālāk.

Gribu iesākt ar šādiem raksturojošiem lielumiem. Ar trīs lielumiem, kas acīmredzot ir skatāmi kopsakarā, ja mēs runājam par ekonomisko situāciju. Tie ir - inflācijas līmenis, inflācijas līmeņa dinamika, ražošanas kritums, ražošanas krituma dinamika un trešais - bezdarba pieaugums un bezdarba dinamika kā tāda. Klasiski visi šie trīs lielumi ir savā starpā saistīti. Gribu nedaudz pievērsties skaitļiem. Pilnīgi bez skaitļiem es neiztikšu.

Ja mēs sāksim ar to, kas mūsu sabiedrībā atspoguļojas vissāpīgāk, tas ir, ar ražošanas krituma dinamiku, tad redzam, ka faktiski visā pagājušajā gadā, ja par bāzi pieņemam jau 1992.gada janvāri, tā ir 77,9 procenti salīdzinājumā ar iepriekšējo 1991.gadu. Tātad jau 22 procenti mīnusā. Vislielāko kritumu - 33 procentus mēs esam piedzīvojuši pirmā ceturkšņa beigās - aprīlī, pēc tam seko īpatnējā veidā kāpums jūlijā. Tas nav pārāk liels - plus 2,3 procenti salīdzinājumā ar aprīli. Tad aiziet tālāk lejā. Oktobrī kritums nonāk līdz 44 procentiem. Tas rūpniecībā faktiski ir pats lielākais kritums, kāds ir bijis. Decembrī atkal ir kāpums, turklāt decembrī, kā jūs zināt, ražošanas kāpums ir lielāks nekā novembrī un faktiski arī lielāks nekā oktobrī.

Jautājums ir tāds: vai šāda viļņveida kustība ir apstādināma? Ko rāda janvāra dati? Diemžēl janvāra dati mums nerāda pozitīvu ainu. Janvārī ir ražošanas kritums salīdzinājumā ar decembri - ar vienu no tiem mēnešiem, kad ir ražošanas apjoma pieaugums. Domāju, tas ir saistīts ar gada ...

If you are already a vLex customer, Access Here