1992.gada 4.marta sēdes stenogramma Vakara sēdē

1992.gada 4.marta sēdes stenogramma

Vakara sēdē

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Valdis Birkavs.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim darbu pēcpusdienas sēdē! Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu, reģistrēsimies. Lūdzu rezultātu. Reģistrējušies 73 deputāti.

Saskaņā ar darba kārtību runās Freimaņa kungs. Vai Freimaņa kungs ir ieradies? Pēc tam- Leonīds Alksnis.

J.Freimanis: Godājamo priekšsēdētāj, dāmas un kungi! Man tikai sāp sirds, ka šeit nav Bojāra kunga. Bet nu nekas. Es domāju, ka šis dokuments ir radies īstajā laikā. Mums visiem ir jāatzīst: jo gludāk un taisnīgāk nokārtosim šo sāpīgo jautājumu, kas saistās ar namīpašumu atdošanu īpašniekiem un ar visu šo problēmu kompleksu, jo labāk būs. Un tieši tādēļ šis dokuments principā ir atbalstāms.

Es gribētu izteikt tikai divas piezīmes, kuras būtu jāapsver. Pirmais- 253.dokuments, manuprāt, ir pilnīgi nepieņemams, un tieši par to man sāp sirds. Es brīnos, ka šo dokumentu ir sacerējis kvalificēts jurists, ja jau mums, pārējiem profāniem, ir skaidrs, ka, ietverot šo labojumu dokumentā, mēs to padarām pretrunīgu. Tātad jurists var rīkoties pēc šā dokumenta sākuma daļas, un jurists var rīkoties pēc šā dokumenta beigu daļas. Ja 1.punktā pēc vārda "atsavināšana" ieliekam vārdus "izlikšanu no tiem", tad, izlasot līdz pēdējai rindkopai, ir skaidrs, ka bijušais īpašnieks var iebilst pret to, kas mitinās viņa mājā. Tas ir pēc pēdējas rindkopas, turpretim pēc pirmās rindkopas iznāk, ka viņš nevar to darīt. Pēdējā rindkopa pilnīgi atceļ pirmo rindkopu un otrādi. Es domāju, ka šis mazais papīra gabaliņš ir labi notēmēta mīna.

Otrs jautājums ir attiecībā uz bijušajiem īpašniekiem. Kolēģi, es domāju, ka mums šis dokuments ir jāpieņem tieši bijušo īpašnieku dēļ un arī tādēļ, ka tas bijušais īpašnieks nepavisam nav kaut kāds agresors, kas iet uz priekšu un, tā sakot, "spaida" šos tagadējos īpašniekus, bet gluži otrādi. Viņš faktiski ir bijis bijīgs gaidītājs, kas ar savu izstiepto cepuri gaida, kad viņam būs tiesības kaut ko teikt par savu namu. Es uzskatu, ka mums bijušajam īpašniekam pēc tam, kad viņš ir pieteicies un pretendē, tātad ir parādījies pie apvāršņa, jādod tiesības veikt kaut kādu efektīvu politiku attiecībā uz to, kas šajā mājā notiek. Tas ir pilnīgi nepieciešams.

Manuprāt, galīgais dokuments varētu būt iepriekšējā teksta sintēze, kuru mums piedāvā Punovska kunga un Grūtupa kunga labojumi. Proti, preambulu vajadzētu atstāt Punovska kunga redakcijā. Man liekas, tā ir ļoti pārdomāta. 1.punktu mēs varam in toto likt Grūtupa kunga redakcijā. 2.punkta pēdējā rindkopā varam atgriezties pie Punovska kunga varianta, jo tam punktam obligāti ir jābūt. "Īpašnieku iemitināšana dzīvojamās telpās, nedzīvojamo telpu iznomāšana nam­īpašumos pēc bijušā īpašnieka pieteikuma reģistrācijas var notikt tikai ar bijušā īpašnieka atļauju." Šim punktam obligāti ir jābūt. Grūtupa kunga labojumā ir vai nu aizmirsts, vai tiešām ir runa tikai par šo 1.punktu.

Kolēģi, aizejot uz jebkuru dzīvojamo rajonu, jūs tūlīt redzēsit, kas tur dzīvo. Un ne tikai uz tā sauktajiem guļamistabu rajoniem. Pēc namu durvīm vien var noprast, kas tur par "brāļiem" dzīvo iekšā. Ja šā nama īpašnieks uzrodas, viņam ir jābūt tiesībām panākt, lai šie "brāļi" pēc kāda laika no turienes izvācas. Varbūt mēs varētu nobalsot, ka preambula ir Punovska kunga redakcijā, 1.punkts- Grūtupa kunga redakcijā un 2.punkts- Punovska kunga redakcijas pēdējā rindkopa. Es domāju, ka šis dokuments ir visai savlaicīgs.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vārds Leonīdam Alksnim. Gatavojas Muciņš.

L.Alksnis: Godātais priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Es arī gribu runāt, lai aizstāvētu bijušo īpašnieku tiesības. Mani personiski visvairāk uztrauc Punovska kunga redakcijā iesniegtā lēmuma projekta 1.punkta pirmā rindkopa, kurā viņš, manuprāt, ļauj vai liek priekšā ļaut pašvaldībām izlemt, pirms bijušie īpašnieki pieteikušies, vai šajos namos veikt rekonstrukciju. Viņš gan lieto vārdu "pārbūvi". Viņš uzskata, ka šīs operācijas varētu veikt ar pašvaldību atļauju. Es šeit redzu bijušo īpašnieku īpašuma tiesību apdraudējumu. Praksē ir bijis daudz tādu gadījumu, kad, uzzinot vai pat neuzzinot (mēs jau faktiski visu zinām pēc vecajām zemes grāmatām un reģistriem), kurām ēkām ir bijuši īpašnieki, pašvaldības sāk šos namus pārbūvēt, rekonstruēt, tādā veidā mainot nama kapitalitāti, radot būtiskus apgrūtinājumus nākamajam namīpašniekam, kad viņš pieprasa un saņem šo namu atpakaļ savā īpašumā. Tādēļ attiecībā uz visiem tiem namīpašumiem, kurus bijušie namīpašnieki vēl pagaidām nav pieprasījuši, mēs nedrīkstam atļaut to, ko savā variantā liek priekšā Punovska kungs.

Manuprāt, rekonstrukcija ir tāds celtniecības darbu jēdziens, kurš pieļauj apjoma maiņu, ļoti būtisku šā nama kapitalitātes maiņu, šā nama funkcionālo maiņu. Par pārbūvi runājot, es gribu teikt, ka celt­niecības terminoloģijā faktiski šāda jēdziena nav. Šim jēdzienam ir stipr...

If you are already a vLex customer, Access Here