1991.gada 4.maija ārkārtas svinīgās sēdes stenogramma Rīta sēdē

1991.gada 4.maija ārkārtas svinīgās sēdes stenogramma

Rīta sēdē

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Godātie deputāti, pirms sākam plenārsēdi, apliecināsim savu klātbūtni šajā zālē ar reģistrāciju. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu rezultātu. Zālē reģistrējušies 150 deputāti.

Godātie kolēģi! 4.maijs ir pienācis, un pirmais gads Augstākās padomes darbībā ir noslēdzies. Saskaņā ar Augstākās padomes lēmumu mēs 4.maiju atzīmējam kā atceres dienu, kā dienu, kad tika pieņemta Neatkarības deklarācija, kurā mēs sev, Latvijai un visai pasaulei paziņojām, ka tālāk mēs iesim neatkarības ceļu un atjaunosim demokrātisku un neatkarīgu valsti. Saskaņā ar Augstākās padomes lēmumu šodien mums notiek plenārsēde, kuras procedūru ir noteicis Augstākās padomes lēmums. Un, proti, Augstākās padomes priekšsēdētāja ziņojums un Ministru padomes priekšsēdētāja ziņojums. Katrs pusstundu ilgs.

Man liels prieks paziņot deputātiem, ka šodien mūsu plenārsēdē piedalās viesi no Igaunijas un Lietuvas: Arnolds Rītels- Igaunijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs (aplausi), Sīri Ovīre- Igaunijas Republikas sociālās nodrošināšanas ministre (aplausi), Virgils Čepaitis- Lietuvas Republikas Augstākās padomes komisijas priekšsēdētājs (aplausi), un Jons Laučus- Lietuvas Republikas Augstākās padomes komisijas priekšsēdētājs (aplausi).

Un tālāk es lūdzu mūsu plenārsēdi vadīt priekšsēdētāja pirmajam vietniekam Dainim Īvānam.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Dainis Īvāns.

Priekšsēdētājs: Uzsākot darbu mūsu šīsdienas plenārsēdē, vārds Augstākās padomes priekšsēdētājam Anatolijam Gorbunovam.

A.Gorbunovs: Godājamie Augstākās padomes deputāti, valdība, godājamie viesi!

Sabiedrības dzīvē notiekošo procesu vislabākais vērtētājs ir laiks. Un, kaut arī gads vēsturē ir pārāk īss laika sprīdis, tomēr šodien, domās atskatoties uz noieto ceļu, varam teikt, ka solis, kuru mēs spērām, pieņemot Neatkarības deklarāciju, bija pareizs, jo tieši laiks ir pierādījis, ka citas alternatīvas mums nebija.

Aizvadītais gads ir bijis bezgala ietilpīgs- tik daudz mēs esam piedzīvojuši un pārdzīvojuši. Mēs esam gan atbalstīti, gan noliegti. Bija vareni un iespaidīgi mītiņi, ko organizēja Latvijas Tautas fronte, lai atbalstītu republikas Augstāko padomi un valdību. Mūsu prieks par tautas atmodu bangoja visam pāri.

Par Tautas frontes lomu varam teikt īsi: Tautas fronte bija mūsu stiprais balsts. Bet tagad tā kļūst arī par konstruktīvu opozīciju, jo dzīve nesaudzīgi un skarbi parāda, ka vieglums un eiforija ilgi nevar pastāvēt. Nenovēršami seko depresijas vilnis un arī kritiska attieksme. Pienāk brīdis, kad nopietni jāķeras pie smaga, pelēka un nogurdinoša darba, jāapliecina sevi ne tikai vārdos, bet arī darbos. Vecā patiesība kļūst jauna. Pārvērtību laikos dzīvotspējīgs ir tas, kas paļaujas uz sevi un savu darbu.

Bija un joprojām ir 4.maija Deklarācijas noliegums. 15.maijā Padomju armijas pārstāvji, izmantojot spēku, centās iespaidot Augstāko padomi, it kā aizstāvot sociālismu, vienoto un nedalāmo Padomju Savienību.

Bija arī janvāra valsts apvērsuma mēģinājums, rūgtie un traģiskie 20.janvāra notikumi...

If you are already a vLex customer, Access Here