1990.gada 3.oktobra sēdes stenogramma Rīta sēdē

1990.gada 3.oktobra sēdes stenogramma

Rīta sēdē

 */ Šeit un turpmāk atzīme, ka sākas teksta tulkojums no krievu valodas; / - atzīme, ka tulkojums beidzas. Šīs sēdes materiālos - Jāņa Dūma tulkojums.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Vēlreiz labrīt! Lūdzu, reģistrēsimies. Godātie deputāti, pirms sākam darbu, es jūs īsi gribu informēt, ka vakar ārkārtas, nevis ārkārtējā Prezidija sēdē mēs izskatījām jautājumu par ekonomikas reformas likumu sagatavošanas un iesniegšanas situāciju, kāda mums ir veidojusies, un iesniegšanas kārtību. Jāsaka, ka valdība ekonomiskās reformas pirmos nepieciešamos likumus vakar iesniedza Ekonomikas komisijai Augstākās padomes Prezidija sēdes laikā. Tas gan, jāsaka, ir stipri novēloti, jo abpusēji norunātie divi termiņi netika ievēroti.

Bija arī saruna par valdības lēmumu, kuru tā ir pieņēmusi par privatizācijas jautājumu. Šodien vai rīt valdības sēdē valdība pati apturēs vienu no šī lēmuma punktiem. Varbūt tagad nekavēsim laiku, izklāstot lietas būtību, bet mūsu komisiju vadītājiem, it sevišķi no Ekonomikas komisijas, bija zināmi iebildumi pret valdības rīcību privatizācijas jautājumos, neizstrādājot līdz galam programmu un uzsākot dažas darbības. Tāpēc tiks apturēts viens no šī lēmuma punktiem. Līdzko būs valdības lēmums, par to jūs informēs precīzi un konkrēti.

Bet tagad ir cits jautājums. Kā jūs saprotat, ja līdz vakardienas vakaram viss, kas saistījās ar nodokļiem un saspringto situāciju, kad organizācijas, iestādes un uzņēmumi nezina, kā dzīvot nākamajā gadā, nezina, kā veidot budžetu utt., attiecās uz valdību, tad tagad viss šis jautājumu loks attieksies uz parlamentu. Un tāpēc nelolosim nekādas ilūzijas, ka tagad visa kritika būs attiecināma uz mums un mūsu darbu. Tāpēc es ļoti lūdzu visām komisijām un mūsu aparāta darbiniekiem, pirmkārt, ļoti organizēti pavairot dokumentus. Bet mēs saprotam, ka nevaram katram deputātam izsniegt visu šo nodokļu likumu paketi, tāpēc ļoti organizēti darbojieties komisijās, lai neiznāk tā, kā mums bija līdz šim, ka parlaments steidzināja valdību. Bet tagad var iznākt, ka valdība steidzina parlamentu. Un tas būs tīri dabiski šajā jautājumā. Bet lai nenokļūstam tikai tādā situācijā, ka mēs šo lietu ilgi un gari skatīsim bez rezultātiem. Ja tā būs, tad es praktiski nezinu, kāda situācija var izveidoties.

Lūdzu atvainot, tā bija piecas minūtes ilga vispārēja informācija. Darba kārtība mums ir noteikta, tā tikai būtu enerģiski jāpilda. Bet tagad, lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: 100. Kolēģi te atvainojas un lūdz atkārtot. Lūdzu rezultātu. 162 deputāti.

Par darba kārtību. Turpināsim izskatīt vakardien iesāktos jautājumus. Es ļoti lūdzu, un tas būtu pat ļoti pareizi, ja par šiem jautājumiem, kā viņi ir iesākti izskatīt, attiecīgi ziņotu komisijas vārdā Dainis Īvāns un sēdi vadītu Andrejs Krastiņš.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Godājamie deputāti! Jūsu uzmanībai mūsu vakardien nepabeigtais. Mēs nobalsojām, ka steidzami ir jāpieņem likumprojekts par svētku un atceres dienām. Ziņo darba grupas vadītājs Dainis Īvāns. Likumprojekts izskan otrajā - un pēdējā - lasījumā.

D.Īvāns: Pa nakti vai, pareizāk sakot, vakar vakarā un šodien no rīta radās būtībā tikai viens priekšlikums no deputātiem, kas iesniegts arī rakstiski. Par to, kur mēs varbūt nedaudz kļūdījāmies un pie kā vajadzētu atgriezties un padomāt. Tas ir par Ziemassvētkiem 25. un 26.decembrī. Lielākā daļa deputātu nāca pie manis, un te arī rakstiski ir priekšlikums Ziemassvētku brīvdienas noteikt 24.decembrī, tas ir, Ziemassvētku vakaru, kad ir jāgatavojas Ziemassvētkiem, un 25.decembri, un nevis 26.decembri.

Attiecībā uz 25.martu un 14.jūniju, konsultējoties gan ar valodniekiem, gan mūsu kolēģiem, pieņemamākais variants starp šiem variantiem ir lielinieki un komunisti. Tātad komunisma terora upuru diena, tas ir, sistēmas terora upuru diena. Protams, daži izteicās, ka labākais būtu bijis vecais nosaukums - staļinisma represiju upuru diena. Bet vakar šis variants piekrišanu neguva. Tā kā šobrīd ļoti ir aktualizējies antikomunisms kā pret sistēmu vērsta kustība, acīmredzot mēs paliekam pie tā, ka precizējam - nevis lielinieku, bet komunisma.

Attiecībā uz ebreju tautas genocīda atceres dienu. Šeit ir ierakstīts - novembrī, bet pēc visām konsultācijām ar ebreju kopienas pārstāvjiem mēs paliekam pie deputāta Ščipcova ierosinājuma - pie 4.jūlija. Vai jums vēl radās? Man ir viss tā, kā Mavriks Vulfsons lūdza.

Priekšsēdētājs: Paldies, tagad laikam ir jautājumi Dainim Īvānam.

M.Vulfsons: Es gribu šeit pieteikt labojumu - nevis 4.jūlijs, bet 3.jūlijs. To es esmu noskaidrojis. Aizdedzināja sinagogu 3.jūlijā, un to dienu arī atzīmē.

D.Īvāns: 3.jūlijā. Jā, 3.jūlijs tātad ir sinagogas aizdedzināšanas diena.

Priekšsēdētājs: Pirmais mikrofons, lūdzu.

O.Ščipcovs:  */Īvāna kungs! Mums projekta kri...

If you are already a vLex customer, Access Here