1990.gada 28.decembra sēdes stenogramma Vakara sēdē

1990.gada 28.decembra sēdes stenogramma

Vakara sēdē

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Ir jau 3 minūtes pāri trijiem. Lūdzu godājamos deputātus ieņemt vietas.

Mēs izskatām šīsdienas darba kārtības 7.jautājumu ar Latvijas Republikas iekšlietu ministra, PSRS Valsts drošības komitejas Latvijas komitejas priekšsēdētāja un Baltijas kara apgabala pārstāvju piedalīšanos. Informācija par sprādzieniem Rīgā un Latvijas Republikas teritorijā.

Ierosināts apspriešanu par šiem jautājumiem veikt sekojoši: līdz 10 minūtēm dot iespēju uzstāties minētajiem pārstāvjiem, pēc tam līdz 15 minūtēm- jautājumiem. Informāciju, ko mēs iegūtu šīs apspriešanas rezultātā, Iekšlietu un aizsardzības komisija apkopotu un nāktu ar secinājumiem šīs sēdes beigās vai nākamajā sēdē. Vajadzētu priekšlikumus par reaģēšanu vai kāda lēmuma pieņemšanu. Vai ir kādi citi priekšlikumi? Nav. Ja nekas nav pretī, mēs varētu dot vārdu Valsts drošības komitejas priekšsēdētājam Johansona kungam, kaut gan bija paredzēts, ka pirmais runās iekšlietu ministrs. Protams, ja Johansona kungam nekas nav pretī. Lūdzu, deputātus, kuri grib uzdot jautājumus atsevišķi varbūt Valsts drošības komitejai, Iekšlietu ministrijai vai citiem pārstāvjiem, laikus sekretariātā pieteikties, jo mums ir ierobežots jautājumu uzdošanas laiks.

E.Johansons, Valsts drošības komitejas priekšsēdētājs: Paldies. Cienījamie deputāti, protams, pēc loģikas vajadzēja pirmajam uzstāties iekšlietu ministram, jo lietu ierosinājusi Iekšlietu ministrija un visa dokumentācija, ekspertīze, visi jautājumi ir viņu rīcībā. Man tā visa nav, un precīzas detaļas atsevišķos momentos es praktiski nevarēšu jums sniegt. Neskatoties uz to, es pacentīšos izteikt Drošības komitejas domas šajos jautājumos un mūsu priekšlikumus, ko vajadzētu izdarīt.

Pirmais ir jautājums par iemesliem. Jāsaka atklāti, ka šāds sprādzienu daudzums un sērijas mums nav bijušas kopš Lielā Tēvijas kara beigām, kad notika cīņa ar bandītismu. Pirmo reizi pēc tik ilgiem gadiem parādījusies vesela virkne sprādzienu. Es domāju, ka viens no galvenajiem iemesliem ir politiski sabiedriskās spriedzes pieaugums mūsu republikā, kas sakāpināta, varētu teikt, līdz kritiskai robežai.

Viens no iemesliem ir tas, ka atsevišķu likumdevēju un izpildvaras lēmumus kā centrā, tā arī rajonos sabiedrība uzņem ļoti neviennozīmīgi. Tie, pirmkārt, ir lēmumi par armiju un armijas virsnieku ģimenes locekļiem, par svētkiem un svinamām dienām, par pieminekļiem. Arvien pieaug pretrunas starp PSRS likumiem un republikas likumiem. Tas rada cilvēkos nedrošību, neticību, baiļu sajūtas.

Otrs moments. Diemžēl, pēc manām domām, no Augstākās padomes puses netiek doti vērtējumi par dažādu sabiedrisku organizāciju pieņemtajiem dokumentiem un to pārstāvju runām, kas ir vērstas pret nelatviešu tautības cilvēkiem, par tā saucamo latvisko Latviju, par pilsonības dažādu traktējumu, par privatizāciju, par bijušo latviešu leģionāru aktivizēšanos, par aizsargu kustību, pret armiju, pret komunistiem, pret Drošības komiteju un tā tālāk. Šeit es varētu minēt veselu virkni piemēru no publikācijām, kur ļoti atklāti parādītas savstarpējās pilsoņu attiecības pēc nacionālās būtības, neuzticība.

Es gribētu minēt divus piemērus. Laikraksta "Pilsonis" 3.numurā rakstīts: "Jebkādas savienības ar citām republikām nozīmētu ekspluatāciju, ja jums būtu jāfinansē pārējo republiku slinkums, zemākais intelekts un stulbums." Otrs raksts 11.numurā ar virsrakstu "Nulles variants- nāves variants". Tur rakstīts, ka Latvijas laukos liellopu novietnēs strādā gan gucuļi, gan krievi, gan baltkrievi, gan tatāri. Daudzi no viņiem ir tiesāti. Skaista Latvijas nākotne paveras- katrā fermā bārdains krievs, 6,7 pus­audži puslatvieši, mājā divi vai trīs televizori, puķes- nevienas. Tādi mēs ejam uz neatkarību. Sirds sāp, roka divreiz žņaudzas.

Man te ir ļoti daudz visādu materiālu, kas parāda caur atsevišķu cilvēku izteikumiem, ka arī šajā ziņā ir pretspēki, kuri darbojas, lai spriedzi republikā nevis mazinātu, bet- tieši otrādi- faktiski palielinātu. Šodien mūsu republikas sabiedrība dalās divās daļās- un praktiski pēc tautības. Šī dalīšanās nevis samazinās, bet diemžēl pieaug. Tas noved pie situācijas, kad gaidāmi ne tikai sprādzieni, bet arī daudzas nopietnākas nelaimes mūsu republikā.

Praktiski pēdējā gadā nav pieņemti tādi Augstākās padomes vai citu orgānu lēmumi vai pasākumi, kuri tuvinātu republikas tautas, sekmētu to savstarpējo cieņu, sadarbību, iecietību republikas interesēs. Arī 1989.gada Tautību foruma idejas, kas bija ļoti labi reklamētas un par kurām mēs visi balsojām, šodien ir pieklusušas. Bez visa teiktā stāvokli republikā saasina arī ekonomiskā situācija, straujais noziegumu pieaugums.

Pēdējā mēneša laikā ir notikuši 15 sprādzieni. Es gribētu šos sprādzienus sadalīt trijās grupās, jo tie nav viennozīmīgi. Pirmā grupa, kā es tos gribētu nosaukt, ir trīs spr...

If you are already a vLex customer, Access Here