1993.gada 23.marta sēdes stenogramma Vakara sēdē

1993.gada 23.marta sēdes stenogramma

 

Vakara sēdē

 

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Cienījamie kolēģi! Mums ir jāatsāk darbs plenārsēdē. Pulkstenis ir trīs. Saskaņā ar mūsu šārīta balsojumu pulksten 15.00 ir nolemts izskatīt lēmumu par līguma ratifikāciju starp Latvijas Republiku un Krievijas Federāciju par notiesāto nodošanu soda izciešanai. Un pēc tam mums ir jāskata visi zemesgrāmatu jautājumi. Grūbes kungs māj ar roku... Bet tāds bija balsojums. Ja jūs, Grūbes kungs, vēlaties ko citu, tad jums ir jāierosina atcelt balsojumu par šā līguma ratifikāciju.

Kurš, lūdzu, būs ziņotājs par līguma ratifikāciju? Kā es saprotu, ziņotāja ir Ārlietu komisija. No Ārlietu komisijas es šeit redzu Šteina kungu, Kiršteina kungu... Jā, dabīgi! Lūdzu, Simsona kungs!

P.Simsons: Es atvainojos, man varbūt ir slikti ar dzirdi, taču es nesaklausīju lietas būtību. Man šķiet, šorīt tika nobalsots, ka pulksten 15.00 mums ir jāskata līgums starp Latviju un Krieviju par notiesāto nodošanu.

Priekšsēdētājs: Jā! Gluži tāpat arī es jums tikko teicu.

P.Simsons: Ļoti atvainojos! Tātad manas šaubas par savu dzirdi tiešām ir pamatotas. Šeit ir ieradies arī ģenerālprokurors, kurš šo līgumu mums proponēs no tribīnes.

Priekšsēdētājs: Skaidrs, paldies! Es vienkārši to nezināju.

Lūdzu, Skrastiņa kungs!

J.Skrastiņš, Latvijas Republikas ģenerālprokurors: Augsti godātais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! 4.martā Maskavā parakstītais līgums "Par notiesāto nodošanu soda izciešanai valstī, kuras pilsonis viņš ir" nav nekāds unikāls līgums. Tieši pretēji! Šāda prakse un šādu līgumu noslēgšanas nepieciešamība tiek rekomendēta arī Apvienoto Nāciju Organizācijas rezolūcijā, ko 1985.gada 29.novembrī šī organizācija ir pieņēmusi un ko tā ir akceptējusi 7. kongresā. Tas ir dokuments "Par noziedzības novēršanu", kur ir izklāstīts tipveida projekts šāda līguma noslēgšanai.

Vienkāršiem vārdiem sakot, šā līguma būtība ir tāda, ka starpvalstu attiecībās tiek rekomendēts izturēties pret notiesātajiem tā, lai viņi pēc soda izciešanas spētu atgriezties normālā dzīvē sabiedrībā. Soda izciešana ārpus savas valsts un atrauti no piederīgajiem nekādā ziņā šādu atgriešanos sabiedrībā neveicina, jo netiek arī nodrošināti nepieciešamie apstākļi, kādi ir vajadzīgi pēc soda izciešanas šā cilvēka iekārtošanai dzīvesvietā, darbavietā, kas, protams, ir jāuzņemas tai valstij, kuras pilsonis šis cilvēks ir.

Apvienoto Nāciju Organizācija, rekomendējot šos tipveida priekšlikumus, šo līgumu, ir balstījusies uz to, ka pastāv valodu, reliģiskās un sadzīves problēmas starp valstīm, un tādējādi sveša valsts nevar nodrošināt šiem notiesātajiem normālus apstākļus soda izciešanas vietās.

Ja mēs runājam par Krieviju un Latviju, tad, protams, no šiem aspektiem skatoties, atšķirības nav tādas un, varētu likties, nav aktuālas, jo starpvalstu sazināšanās līdzeklis mums diemžēl visiem nāk mantojumā līdzi. Arī reliģijas ir līdzīgas, tāpēc nevar uzskatīt, ka šīs reliģiskās problēmas nebūtu atrisināmas. Un arī sadzīvi mēs uzskatām šobrīd par pietiekami tuvu.

Taču tajā pašā laikā šajā līgumā ir arī citi aspekti. No mūsdienu viedokļa raugoties, šo līgumu vajadzētu paskatīties arī no tāda aspekta, kādā situācijā atrodas notiesātie, kuriem nav šā piederīgo atbalsta. Bez tam piederīgajiem apmeklēt savus notiesātos radiniekus citā valstī, turklāt vairāku tūkstošu kilometru attālumā, ir zināmas problēmas.

Tāpat šo jautājumu aktuālu padara vēl tas, ka tiek plaši izplatīta versija par fašisma atdzimšanu un par cilvēktiesību graušanu Latvijā, kas līdz ar to var radīt būtisku apgrūtinājumu soda izciešanas vietā Krievijā Latvijas pilsoņiem.

Vadoties pēc šiem principiem, arī šis līgums ir parakstīts. Parakstīts tas ir ar abpusējām pilnvarām, kuras man personīgi bija devis Augstākās padomes priekšsēdētājs Gorbunova kungs, bet Krievijas ģenerālprokuroram - Krievijas Augstākā padome. Un šajā līgumā ir ietverti visi tie principi, kuri ir minēti jau tipveida līgumā, kas ir akceptēts ar ANO Ģenerālās asamblejas rezolūciju. Tātad es skaršu tikai pašus galvenos nosacījumus, kādi šajā līgumā ir ietverti.

Eiropas konvencijā līgums attiecas tikai uz pilsoņiem, bet šajā tipveida projektā ir paredzēts, ka šis līgums varētu attiekties arī uz pastāvīgajiem iedzīvotājiem. Tomēr abas puses uzskatīja par nepieciešamu šajā posmā apstāties un līgumu attiecināt tikai uz pilsoņiem, jo šāda paplašināta līguma skaidrošana un attiecināšana uz pastāvīgajiem iedzīvotājiem pašreiz, kad pastāv visu šo jautājumu nenoregulētība, varētu radīt pamatotas šaubas. Savukārt šā līguma attiecināšana uz pilsoņiem veicinātu cilvēku izšķiršanos un pilsonības likumīgu nokārtošanu.

Otrs svarīgākais punkts ir tāds, ka abas puses atzīst pilnīgu otras valsts tiesu varas suverenitāti, tas ir, ka nekādā gadījumā nedrīkst iejaukties otras puses, otras valsts tiesu varas spriešanā. Šie principi ir apstip...

If you are already a vLex customer, Access Here