1992.gada 20.maija sēdes stenogramma Vakara sēdē

1992.gada 20.maija sēdes stenogramma

Vakara sēdē

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, ir laiks sākt, pareizāk sakot, atsākt plenārsēdes darbu. Mums saskaņā ar sarakstu ir palikuši četri debatētāji. Pēc tam mēs varētu balsot konceptuāli un beigās - kopumā. Debatēs ir pieteikušies vēl divi deputāti. Tātad kopumā jau ir seši.

Lūdz, deputāts Plotnieks. Gatavojas deputāts Kiršteins.

A.Plotnieks: Godātie deputāti! Diskutējot par šo likumprojektu, ir izanalizētas dažādas nianses un izvērtēti priekšlikumi to vai citu normu redakcijai. Vienā gadījumā runa ir tik tiešām par detaļām, otrā gadījumā - par konceptuāliem jautājumiem. Bet man šķiet, ka ārpus mūsu uzmanības ir palikuši paši būtiskākie, patiešām konceptuāla rakstura jautājumi. Acīm redzami šodien tomēr būtu jāsāk ar to, ka jānobalso un jāizsaka savs viedoklis par šiem pamatjautājumiem. Pēc tam jau varēs spriest un diskutēt par detaļām.

Pirmais konceptuālais jautājums ir šāds: ko mēs ar jums kopīgi gribam darīt? Vai mēs gribam atjaunot 1922.gada vēlēšanu likumu vai gribam pieņemt jaunu likumu? No mūsu pašu nostādnes it kā izriet, ka vajadzētu atjaunot tos likumus, kas bija spēkā līdz 1940.gadam un kuri pusgadsimteni klusēja. Ja gribam konsekventi iet šo ceļu, šajā gadījumā mēs varam izteikties par 1922.gada vēlēšanu likuma atjaunošanu. Bet ar atjaunošanu vai likuma spēka atjaunošanu saprot tādu darbību, kas ir vērsta uz to, lai tam vai citam likumam tik tiešām iedvestu jaunu dzīvību tādā veidā, kādā tas ir eksistējis un kādā tas šodien ir mūsu priekšā kā kaut kāds normu komplekss. Ja mēs sākam šo likumu pēc savas taisnīguma izpratnes ar šķērēm graizīt, izdarīt tajā tos vai citus labojumus, to principiāli grozot, tad tas tomēr ir pavisam cits likums. Un tādā gadījumā mēs nedrīkstam lietot apzīmējumu "1922.gada likums".

Šeit, protams, varētu būt nianses pieejā, bet pavērtēsim uzmanīgi! Mēs taču diskutējam par to, ka pati vēlēšanu procedūra tiek principiāli grozīta. Runa nav par redakciju. Runa vienā vai otrā elementā ir par pilnīgi jaunu vēlēšanu mehānismu. Tāpēc, godājamie kolēģi, es aicinātu mūs visus kopīgi rast atbildi uz jautājumu, vai mēs gribam atjaunot 1922.gada vēlēšanu likumu vai gribam pieņemt jaunu vēlēšanu likumu? Ja gribam atjaunot 1922.gada Vēlēšanu likumu, tad es aicinātu formulēt mūsu nostāju tā - rokas nost no principiālām nostādnēm un normām! Tas gluži vienkārši nav godīgi, ka ar 1922.gada etiķeti jums pārdod preci, kas ražota 1992.gadā.

Šai sakarībā tūliņ rodas otrs jautājums. Vai šis parlaments vispār ir tiesīgs izlemt principiālus jautājumus un pieņemt jaunu vēlēšanu likumu? Man jāsaka, ka mūsu nostāja šai ziņā ir ļoti savdabīga. Varu jums izklāstīt vienu modeli, kuru mēģināju aizstāvēt, pirms pāris nedēļām Varšavā tiekoties ar Baltijas valstu un Austrumeiropas valstu pārstāvjiem, kad tika diskutēts jautājums par konstitucionālo likumdošanu. Vērtējums, kuru Baltijas valstīm deva Amerikas Savienoto Valstu pārstāvji, arī poļi, bija apmēram šāds. No visām trim Baltijas valstīm visvairāk atpalikusi ir Latvija, tāpēc ka pārējās divās valstīs enerģiski izstrādā jaunu konstitūcijas projektu, tajās jau tuvākajā laikā varēs runāt arī par jaunu parlamentu, jo ir skaidrs jautājums par pilsonību un tā tālāk, bet Latvijā visi šie jautājumi ir miglā tīti. Es mēģināju piedāvāt to pašu redzesviedokli, kuru esmu aizstāvējis arī šajā zālē, jo, būdams pozitīvists, es pamatojos uz reāli eksistējošām normām. Šāda reāli eksistējoša norma ir ietverta 21.augusta Konstitucionālajā likumā. Runa ir par to, ka valstiskums, kura eksistence tika pārtraukta 1940.gadā, tiek atjaunots, pamatojoties uz 1922.gada Satversmi. Vai to var darīt? Jā, to var darīt. Vai tas ir godprātīgi? Es teiktu, ka tas zināmā mērā ir pat godprātīgi. Man, piemēram, nācās uzdot Amerikas Savienoto Valstu pārstāvjiem, kas šai ziņā bija pietiekami skeptiski, jautājumu, kāpēc jūs šeit nediskutējat par to, kādu jaunu Amerikas Savienoto Valstu konstitūcijas projektu jūs izstrādājat, lai liktu mums priekšā šos savus jaunos standartus, jo Amerikas Savienoto Valstu konstitūcija, lai kā mēs to slavētu, tomēr ir gadsimteņus veca. Tajā daudzi institūti ir iezīmēti tikai vispārējos vilcienos. Bet šie institūti dzīvo, varbūt tieši tāpēc dzīvo, ka ir iezīmēti vispārējos vilcienos. Un tāpēc, ka ir demokrātiski.

Vai tad no šā viedokļa mums, neko vēl īsti neatjaunojot, jācenšas par visu varu sagrozīt 1922.gada Satversmi? Domāju, ka tā ir pamats valsts atjaunošanai. Un tā ir pamats demokrātiskas valsts atjaunošanai, jo, lai nodibinātu vienas personas varu, šo Satversmi savā laikā vajadzēja ielikt kaktā. Tātad tā ir demokrātijas garants. Tad iesim pa šo ceļu! Ja mēs ejam pa šo ceļu, vai mēs esam tiesīgi pieņemt jaunu vēlēšanu likumu? Konsekventi turoties pie normām, nē. Bet, konsekventi turoties pie normām, mēs neesam tiesīgi pieņemt nevienu jaunu ...

If you are already a vLex customer, Access Here