1991.gada 20.jūnija sēdes stenogramma Vakara sēdē

1991.gada 20.jūnija sēdes stenogramma

Vakara sēdē

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Jautājumu izskatīšanai iesniegusi Jūrmalas Tautas deputātu padomes 15.sasaukuma 11.sesija likumdošanas iniciatīvas kārtībā. Jautājumus uzdod deputāts Ziediņš, deputāte Briņķe un deputāts Seiksts. No Jūrmalas runās Aivars Griķis. Nāciet, lūdzu, tribīnē, jums jautājumi!

Lūdzu, deputāt Ziediņ!

Z.Ziediņš: Sakiet, lūdzu, kā jūs pats kā Jūrmalas pilsētas deputāts vērtētu Augstākās padomes darbu, ja Augstākā padome ar saviem likumiem un lēmumiem katrreiz iejauktos konkrētas, reālas, varbūt ļoti samilzušas lietas izskatīšanā? Kā jūs vērtējat, vai tas vispār ir mūsu pienākums?

A.Griķis: Šajā gadījumā šī iejaukšanās ir notikusi jau 12.jūnijā, kad Augstākās padomes Prezidijs faktiski apturēja šā likuma 30.panta piektās daļas darbību. Līdz ar to jāiet līdz galam, ja jau šī iejaukšanās ir bijusi. Mēs bijām gatavi strādāt pēc šā likuma, kas tika izdots par pilsētu pašvaldībām. Tur ir ietverta deputāta atsaukšanas kārtība. Šajā gadījumā mans viedoklis ir tāds, liela daļa deputātu arī tā uzskata.

Priekšsēdētājs: Deputāte Briņķe, lūdzu!

I.Briņķe: Cienījamais Griķa kungs! Es atvainojos, ja mans jautājums jums un arī pārējiem kolēģiem liksies nekorekts. Vai jūs bijāt to deputātu skaitā, kuri atbalstīja pirmo reizi no Tautas frontes Liepiņa kunga ievēlēšanu par deputātu padomes priekšsēdētāju?

Otrs jautājums. Vai jūs pašlaik neesat viens no pretendentiem, jo padomes priekšsēdētāja vieta jau nevar palikt tukša?

A.Griķis: Es atbildu uz pirmo jautājumu. Jā, tik tiešām, kad sākās Tautas frontes kustība par varu Jūrmalas pilsētā, es biju Tautas frontē un vadīju valdi. Šajā gadījumā praktiski Jūrmalas Tautas frontes biedriem izvēles nebija, bija šī viena kandidatūra, jo noslēgumā palika Jānis Liepiņš. Pretējā kandidatūra bija kompartijas pārstāvis. Tāda bija izvēle. Tamdēļ es arī atļāvos teikt, ka balsoju par Tautas fronti.

Nu, ja runājam par manu kandidatūru, šajā gadījumā tas ir jālemj deputātiem. Ja tāds lēmums būs, tad var par to runāt.

Priekšsēdētājs: Seiksta kungs, lūdzu!

A.Seiksts: Es atvainojos, ka man jāatkārtojas, bet toreiz bija tā, ka jūs vienkārši bijāt jau prom no tribīnes. Es tagad nokavēju un nezinu, vai esat atbildējis uz jautājumu, ko es toreiz uzdevu. Man nebija skaidrs, kāds ir jūsu redzējums izejai no zināmā mērā jūsu pašu radītās situācijas. Es gribētu dzirdēt, ko jūs no mums tagad konkrēti gaidāt? Tad mēs varētu, vismaz es varētu, regulēt savu rīcību. Vai kolēģi deputāti atbalsta vai noraida, tas man nebija skaidrs. Tas, ko jūs tagad rādījāt.

A.Griķis: Šajā gadījumā es savas runas noslēgumā varbūt nepateicu ļoti strikti un konkrēti, es iestājos, un arī pārstāvji, kuri šeit ir sesijas pilnvaroti piedalīties šajā Augstākās padomes sēdē, atbalsta šo variantu tādā redakcijā, kā šeit rakstīts. Par atsaukšanas mehānismu varētu būt tāds priekšlikums, kāds šeit ir izteikts. Bez labojumiem.

Priekšsēdētājs: Lagzdiņa kungs, lūdzu! Nav, ja? Lūdzu, deputāt Buka!

S.Buka: */Cienījamo Jūrmalas padomes pārstāvi! Jūs teicāt, ka tas viss ir saistīts ar to, ka uz šodienu ir radusies problēma Tautas frontes sadarbībā ar priekšsēdētāju, kuru savā laikā izvirzīja tā pati Tautas fronte. Vai jūs uzskatāt, ka tad, ja būtu ievēlēts Pāvels Kukelis, tajā laikā deputāts no kompartijas, tad šodien jūs nestāvētu uz šīs tribīnes? Vai visa problēma ir frakciju iekšējās attiecībās?/

A.Griķis: Grūti spriest, kā būtu, ja šīs vēlēšanas būtu notikušas citādi. Es domāju, ka principā tās nebūtu notikušas, jo vispār neievēlētu nevienu, būtu atkārtota balsošana.

Priekšsēdētājs: Vairs jautājumu nav. Vai runātāji debatēs ir pieteikušies? Deputāte Čebotarenoka, lūdzu!

V.Čebotarenoka: Cienījamie kolēģi un viesi! Augstākās padomes plenārsēde jau pagājušajā nedēļā izskatīja līdzīgu lēmuma projektu, ja jūs atceraties. Tas toreiz neguva balsu vairākumu, jo deputāti uzskatīja, ka vispārējās un tiešās vēlēšanās ievēlētu priekšsēdētāju nevar atsaukt deputāti, kuri viņu nav vēlējuši. Likuma "Par pilsētu pašvaldību" 30.panta skaidrojumu deva Augstākās padomes Prezidijs, kas arī noraidīja šādu atsaukšanas mehānismu. Plenārsēdē izskanēja viedoklis, ka ir pieņemts likums par to, ka deputāti nav atsaucami, bet šādā situācijā ir jāizstrādā likums, kas attiecas uz tiem padomju priekšsēdētājiem (pagaidām tāds gan ir tikai viens), kuri tiek ievēlēti vispārējās, tiešās vēlēšanās un reizē ar padomes priekšsēdētāja mandātu saņem arī deputāta mandātu, ja jau reiz Augstākajā padomē ir pieņemts likums, kas paredz, ka deputāti netiek atsaukti.

Šajā lēmuma projektā, kas ir iesniegts, pirmām kārtām es protestēju pret to, ka varētu atsaukt nevēlējušie, tātad deputāti, kuri nav vēlējuši šo padomes priekšsēdētāju. Manuprāt, šinī pārejas periodā nebūtu arī pareizi, ja mēs pieņemtu "vienas desmitās daļas atsaukšanas mehānismu". Es domāju, ka ir svarīgi arī...

If you are already a vLex customer, Access Here