1991.gada 20.jūnija sēdes stenogramma Rīta sēdē

1991.gada 20.jūnija sēdes stenogramma

Rīta sēdē

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Dainis Īvāns.

Priekšsēdētājs: Labrīt! Lūdzu, reģistrēsimies. Lūdzu reģistrācija klāt pienākušajiem. Lūdzu rezultātu: 98, ļoti labi. Caunes kungs!

I.Caune: Īvāna kungs, es gribu runāt par īpatnēju procedūras jautājumu. Grupa deputātu jau pirms laba laika iesniedza iesniegumu par to, lai būtu nokārtots smēķēšanas jautājums un lai telpās nesmēķētu. Augstākās padomes Prezidijs rada smēķētājiem labvēlīgus apstākļus un apzināti bojā nesmēķētāju veselību, jo reizēm lejā vestibilā sarodas visi Latvijas smēķētāji, un mūsu prasība netiek ņemta vērā. Tādēļ mēs, nesmēķētāji, lūdzam atvaļinājuma laikā to jautājumu atrisināt. Ja nevar atrisināt citādi, tad nesmēķētāji jālaiž pensijā piecus gadus agrāk un jāpiešķir specpiens. Pretējā gadījumā nesmēķētāji būs spiesti izmantot politisko akciju metodi, jo līdz šim visi, kas ir lietojuši politiskās akcijas, ir savas prasības apmierinājuši. Lūdzu, ņemiet to vērā!

Priekšsēdētājs: Paldies, Caunes kungs! Es jūs pilnīgi atbalstu. Mēs tikko ar Daudiša kungu apspriedāmies, ka šodien Prezidija sēdē Lietu pārvaldes vadība mums ziņos par to, kas ir darīts un kas ir panākts, lai pēc šā atvaļinājuma smēķētāji nebojātu nesmēķētāju veselību.

Lūdzu, Simsona kungs!

P.Simsons: Es varētu pie šīs problēmas piebilst, ka katrā pārtraukumā pie lielajām durvīm stāv milicis un tās ir vaļā smēķētāju ērtībai. Tā kā man nav izdevies tiešām reāli panākt, lai smēķētāji šo laipnību izmantotu, tad es esmu griezies Cilvēka tiesību un nacionālo jautājumu komisijā pēc mūsu, nesmēķētāju, interešu aizstāvības.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, es tiešām lūdzu smēķētājus padomāt par to, ka šeit ir arī citi kolēģi, kuriem nebūt nav patīkami baudīt cigarešu dūmus.

Un tagad pāriesim pie mūsu darba kārtības nākamā jautājuma- likumprojekts "Par grozījumiem un papildinājumiem 1991.gada valsts budžetā" pirmajā lasījumā. Ziņo deputāte Zeiles kundze.

V.Zeile: Cienītais priekšsēdētāj! Cienītie deputāti! Ministri, departamentu direktori, kas paspējuši ierasties, un visi klātesošie!

Vēl pirms aiziešanas vasaras brīvdienās mums jāizkārto un jāizlemj svarīgi republikas finansiāli un saimnieciski jautājumi. Šeit tiek piedāvāts budžeta grozījumu projekts, kurš radies sakarā ar mūsu iepriekšpieņemtajiem budžeta grozījumiem un budžeta ieņēmumu daļas izpildes gaitu. Šā gada 12.jūlijā mēs pieņēmām pēdējo grozījumu valsts budžetā. Kā jūs atceraties, mēs nekompensējām Zivsaimniecības ministrijai cenu starpību izmaksām par realizētajām zivīm un zivju izstrādājumiem par 97 miljoniem rubļu, bet palielinājām finansējumu ministrijai izdevumu segšanai bankas procentu nomaksai sakarā ar kredītu izmantošanu cenu starpības izmaksāšanai par zivīm un zivju izstrādājumiem- 2,9 miljoni rubļu. Tam piekrita gan mūsu Jūras lietu komisija, gan Zivsaimniecības ministrija. Paldies viņiem par situācijas izpratni un spēju pagaidīt tad, kad citiem finansiāli iet grūtāk. Iepriekšējo budžeta grozījumu rezultātā mums ir ieņēmumu pārsniegums pār izdevumiem 96 miljonu rubļu apmērā. Finansu ministrija, papildus apsverot mūsu budžeta ieņēmumu daļas izpildes gaitu, vēl prognozē ieņēmumu daļas palielinājumu par 47 miljoniem. Tāpēc šodien mēs varam deputātu izlemšanai piedāvāt budžeta grozījumus, kuri paredz finansējumu palielināšanu.

Ir sagatavoti divi varianti. Viens dokuments ir valdības piedāvātais variants, un otrs ir Apvienotās budžeta komisijas piedāvātais variants. Kas tad ir paredzēts? Ir paredzēti izdevumi četrām svarīgām grupām. Pirmkārt, kultūrai, kura ļoti ilgi ir gaidījusi. Otrkārt, sportam un veselības aizsardzībai. Treškārt, preses jautājumu nokārtošanai. Ceturtkārt, svarīgām valsts institūcijām, kuras ar savu darbību veic ļoti nozīmīgu uzdevumu mūsu valsts veidošanā un nostiprināšanā.

Atļaujiet mazliet komentēt Budžeta komisijas piedāvāto grozījumu projektu. Projektā ir paredzēti līdzekļi, pirmkārt, Kultūras ministrijai. Kultūras ministrijas izdevumu daļas palielināšanās saistīta, pirmkārt, ar 4,2 miljoniem rubļu ēku kapitālajam remontam, rekonstrukcijai un restaurācijai. Tas ir mūsu parāds Kultūras ministrijai, ko mēs nevarējām segt decembrī un 1991.gada budžeta projektā paredzēt. Tāpēc Kultūras ministrija nonākusi diezgan sarežģītā situācijā. Restaurācijas pārvalde faktiski varētu darbus turpināt, ir sagādāti celtniecības materiāli, kas ir ļoti svarīgi, ir vēl kadri saglabājušies, bet trūkst tieši finansu līdzekļu darbu beigšanai. Šeit ir paredzēts, kādiem objektiem līdzekļi ir plānoti.

Nākamais, ko es gribētu, lai deputāti izprot, ir cenu sadārdzinājums. Kad skatījām budžeta projektu, bija paredzēts koeficients 1,8. Bet faktiski šobrīd cenu paaugstinājums jau sasniedz turpat vai koeficientu 3. Un tāpēc mēs domājam, ka šajā situācijā būtu pareizi, ja tieši mēs sāktu palīdzēt kultūras iestādēm šā sadārdzinājuma starpības segšanai- 9 miljoni rubļu. L...

If you are already a vLex customer, Access Here