1991.gada 19.marta sēdes stenogramma Vakara sēdē

1991.gada 19.marta sēdes stenogramma

Vakara sēdē

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Lūdzu reģistrēsimies, lai redzētu, cik mēs esam pulksten trijos. Rezultāts: 103 deputāti reģistrējušies.

Godājamie kolēģi, saskaņā ar mūsu darba kārtību mums patlaban ir jāizskata 5.punkts- likumprojekts "Par Latvijas Republikas tautas tiesu tautas tiesnešu zvērestu" otrajā lasījumā. Ziņo deputāts Tālavs Jundzis.

T.Jundzis: Cienījamie deputāti! Likumprojektā par tiesnešu zvērestu pamatā ir ņemti vērā visi tie priekšlikumi, kuri tika izteikti pagājušajā plenārsēdē, apspriežot šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Konkrēti- esam ņēmuši vērā Eglāja kunga un dažu citu deputātu priekšlikumus svītrot rindkopu, kura paredzēja, ka zvēresta teksts glabājams personīgajā lietā. Savukārt Lazdas kunga ļoti pamatoto rakstiski iesniegto priekšlikumu par to, ka zvērests jānodod arī tiem tienešiem, kuri stājušies amatā pirms šā likuma pieņemšanas. To mēs esam ņēmuši vērā un iekļāvuši lēmuma projektā par likuma spēkā stāšanos 2.punktā. Jāsaka, ka komisijā mēs noraidījām tikai vienu priekšlikumu. Tas bija Endziņa kunga izteiktais priekšlikums attiecībā uz likumprojekta 2.punktu, kas nosaka, ka zvērestu pieņem ne tikai Augstākās padomes priekšsēdētājs. Deputāts Endziņš ierosināja, ka to var darīt arī vietnieks. Apspriežoties komisijā, mēs tomēr secinājām, ka, pirmkārt, ja Prezidija sēde notiek un priekšsēdētājs ir Rīgā, tad viņš arī šo sēdi vada. Otrkārt, ja priekšsēdētājs ir kaut kur komandējumā, tad viņa vietā strādā vietas izpildītājs, un vietas izpildītājs nenoliedzami automātiski vismaz šajā jautājumā pielīdzināms sēdes priekšsēdētājam. Tāpēc mēs nepiekritām situācijai, ka Prezidija sēdē pieņem priekšsēdētāja vietnieks. Praksē laikam tāda sēde nav bijusi, ka priekšsēdētājs būtu Rīgā un sēdi vadītu priekšsēdētāja vietnieks. Varbūt kāds atsevišķs gadījums ir bijis, taču mēs tomēr uzskatām, ka šādā sēdē tiesneši zvērestu nevarēs nodot. Lūk, tāda bija mūsu attieksme.

Visbeidzot es gribu teikt, ka burtiski pirms pāris stundām, nedaudz pārkāpjot vai faktiski pārkāpjot noteiktos termiņus, priekšlikumu iesniedza arī deputāts Rešetņikovs. Viņa priekšlikums attiecas uz likumprojekta 2., 3. un 4.pantu. Tā nav pareizi rakstīt, ka tiesneši dod zvērestu Augstākās padomes Prezidijam un piesēdētāji dod zvērestu attiecīgās tiesas priekšsēdētājam. Deputāts Rešetņikovs piekrīt, ja 1.punktā paliek, ka tiesneši un piesēdētāji dod zvērestu, bet turpmākajos, tas ir, 2., 3. un 4.pantā ir jāraksta- pieņem zvērestu. Mēs šo priekšlikumu komisijā nespējām apspriest. Aprunājoties arī ar deputātiem, un ar Augstākās tiesas priekšsēdētāju, mēs secinājām, ka tomēr gribētu atbalstīt deputāta Rešetņikova priekšlikumu- 2., 3. un 4.panta redakciju grozīt atbilstoši viņa priekšlikumam.

Tas ir viss, ko es gribēju teikt. Es ierosinātu balsot pa pantiem, tad es dotu katra panta redakciju.

Priekšsēdētājs: Vai ir kādi jautājumi Jundža kungam? Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Kiršteins: Vai jūs izpētījāt, kāda šī procedūra bija pirms kara, kāds bija teksts un kā to darīja?

T.Jundzis: Nē, diemžēl jāsaka, ka es pētījis neesmu. To likumdošanas iniciatīvas kārtībā ir iesniedzis Augstākās tiesas priekšsēdētājs. Viņš mums paskaidroja, ka iepazinies ar citu valstu pieredzi. Es pieņemu, ka viņš ir pētījis arī Latvijas Republikas laiku.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Čepānis: Es jau iepriekš atvainojos juristiem, ja es ielaužos sfērā, kurā neesmu kompetents. Es domāju, vai zvēresta tekstā nevajadzētu vārda "patiesība" vietā ierakstīt- "īstenība". Apsūdzētajam taču ir viena patiesība, advokātam- otra, prokuroram- trešā, bet tiesnesim vajadzētu noskaidrot īstenību.

T.Jundzis: Es arī neesmu kompetents atbildēt, teiksim, no tāda filoloģiska vai filozofiska viedokļa, bet varu tikai pateikt, ka kriminālprocesā tomēr ir rakstīts šis vārds "patiesība". Es varu tikai tā paskaidrot. Droši vien nebūtu labi, ja pastāvētu pretruna ar procesa kodeksu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

P.Laķis: Nē, šeit ir pilnīgi pareizi. Filozofiski var lietot tikai vārdu "patiesība". Īstenība, sākot no Hēgeļa, ir kaut kas cits, tā kā te tam ir jāpaliek.

Priekšsēdētājs: Vai ir vēl jautājumi ziņotājam? Nav. Sākam apspriest likumprojektu pa pantiem. Lūdzu, pirmo pantu.

T.Jundzis: Pirmais pants paliek tāds, kā jums ir tekstā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais pants.

T.Jundzis: Ņemot vērā deputāta Rešetņikova priekšlikumu, otro pantu varētu piedāvāt šādā redakcijā: "Latvijas Republikas Augstākās tiesas un tautas tiesu tiesnešu zvērestu pieņem Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidija sēdē Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs." Vārda "dod" vietā rakstīt vārdu "zvērestu pieņem".

Priekšsēdētājs: Vai ir kādi iebildumi? Nav. Lūdzu, trešais pants.

T.Jundzis: Trešajā pantā tieši tas pats labojums- vārda "dod" vietā rakstīt "pieņem". Līdz ar to pan...

If you are already a vLex customer, Access Here