1990.gada 16.oktobra sēdes stenogramma Rīta sēdē

1990.gada 16.oktobra sēdes stenogramma

Rīta sēdē

*/Šeit un turpmāk atzīme, ka sākas teksta tulkojums no krievu valodas; / - atzīme, ka tulkojums beidzas. Šīs sēdes materiālos - Jāņa Britāna tulkojums.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Labrīt! Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: 162 deputāti. Izskatām otrās sesijas plenārsēžu darba kārtību 16. un 17. oktobrim. Jums ir izsniegts Augstākās padomes Prezidija projekts, lūdzu, izsakiet savu viedokli par šo projektu. Vārds deputātam Freimanim.

J.Freimanis: Ārlietu komisijas vārdā man būtu lūgums iekļaut šodienas vai rītdienas darba kārtības programmā jautājumu par Augstākās padomes attieksmi pret pēdējo PSRS prezidenta dekrētu par parādi 7.novembrī.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, konkrēti - šodien vai rīt?

J.Freimanis: Varētu būt šodien.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vēl kādi papildinājumi? Nav. Vispirms nobalsosim Augstākās padomes Prezidija priekšlikumu par darba kārtību un pēc tam papildinājumu. Iesniegts viens papildinājums. Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: 163. Lūdzu, izsakiet savu attieksmi pret Augstākās padomes Prezidija ierosināto darba kārtību 16. un 17.oktobrim, kuras projekts jums ir izsniegts! Rezultāts: par - 131 balss. Darba kārtības jautājumi, kurus iesniedzis Prezidijs, tiek akceptēti.

Tagad par papildinājumu 16.oktobrim, ko iesniedza Ārlietu komisijas vārdā deputāts Freimanis. Ir jautājumi un citi viedokļi? Vārds deputātam Romašovam.

G.Romašovs: */Es ierosinu mūsu sesijas dienas kārtībā ieslēgt jautājumu par Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidija lēmuma atcelšanu par Augstākās padomes priekšsēdētāja brauciena uz Maskavu neiespējamību sakarā ar to, ka šis lēmums nav likumīgs. Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāju ir ievēlējusi sesija, un tikai sesija var lemt par viņa pilnvarām. Mēs par to nelēmām. Var šo jautājumu izlemt šodien: Augstākās padomes priekšsēdētājam braukt uz Maskavu vai ne. Lūdzu par to nobalsot./

Priekšsēdētājs: Vēl kādi ierosinājumi? Balsosim par katru ierosinājumu atsevišķi kā par papildinājumu darba kārtībai. Pirmais ir deputāta Freimaņa iesniegtais priekšlikums par Augstākās padomes paziņojumu sakarā ar PSRS prezidenta Gorbačova 10.oktobra dekrētu. Lūdzu, izsakiet savu attieksmi par šī jautājuma ieslēgšanu šīsdienas darba kārtībā! Rezultāts: par - 3, pret - 43, atturas - 4. Šis jautājums šodien tiek ieslēgts dienas kārtībā.

Nākamais ir deputāta Romašova priekšlikums, kuru viņš formulē apmēram tādā veidā, ka būtu jāpārskata Augstākās padomes Prezidija lēmums, ko viņš izteica attiecībā uz to, vai piedalīties vai nepiedalīties Augstākās padomes priekšsēdētājam Maskavā sanāksmē, kur izskatīs jautājumu par politisko situāciju valstī un par pāreju uz tirgus ekonomikas attiecībām. Lūdzu, izsakiet savu attieksmi pret šā jautājuma ieslēgšanu šīsdienas dienas kārtībā! Rezultāts: 48 balsis par. No balsojošo skaita vairākuma atbalstu šis priekšlikums negūst, un dienas kārtībā jautājums netiek uzņemts.

Vairāk nekādu priekšlikumu, ierosinājumu un papildinājumu par dienas kārtību nav. Sākam izskatīt mūsu darba kārtību. Likumprojekts par nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā. Jūsu zināšanai - ir izteikta vēlēšanās translēt šā jautājuma izskatīšanu pa radio. Radio un preses piedalīšanās ir pilnīgi normāla lieta, un, pēc nolikuma, šeit īpaši mums jābalso nav. Vai nav kādam priekšlikumi par slēgto sēdi? Tādu priekšlikumu nav. Tātad zināšanai - šis jautājums tiek translēts pa radio.

Par likumprojektu par nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā referē ekonomikas ministrs Āboltiņa kungs. Ziņojumam laiks 15 minūtes.

J.Āboltiņš, ekonomikas ministrs: Cienījamie deputāti! Patstāvīga nodokļu sistēma ir suverēnas valsts neatņemama sastāvdaļa, tādēļ arī speciālistu grupas jau ilgāku laiku, praktiski visu šo gadu, strādāja pie republikas nodokļu sistēmas. Mēs veidojam to pirmoreiz pēdējos piecdesmit gados, veidojam to priekšā stāvošajai tirgus ekonomikai, tajā pašā laikā veidojam to apstākļos, kad vecās zināšanas ir aizmirstas, bet šodienas zināšanu un prakses šādas nodokļu sistēmas veidošanā praktiski nav. Visi šie nosacījumi ietekmēja gan izstrādes tempus, gan diskusijās izteikto domu spektru no piedāvāto projektu atbalsta līdz pilnīgam noliegumam.

Līdzšinējā sistēma ar dažādiem nosaukumiem kā maksājumu atskaitījumus budžetā slēpa visai drastiskus nodokļus. Piemēram, 1989., 1990.gadā caur Latvijas PSR un PSRS budžetu tika pārdalīti gandrīz 65 procenti republikā ražotā nacionālā ienākuma. Tas nozīmē, ka paši pilsoņi, kā arī ražotāji praktiski savas izmaksas - ko maksāt, ko pirkt, kā attīstīties - lēma visai nosacīti. Jaunā nodokļu sistēma tika veidota ar nolūku pildīt ne tikai budžeta ieņēmumu funkcijas, kā tas bija līdz šim, bet arī tautsaimniecības struktūras izmaiņu mehānismu lomu, tas ir, palīdzēt valdībai un parlamentam risināt nepieciešamās tautsaimniecības izmaiņas, lai celtu ražošanas efektivitāti...

If you are already a vLex customer, Access Here